Jau vēstīts, ka Kaspars Teodors Brambergs Purvīša balvai izvirzīts par personālizstādi "Dynamis", kas bija skatāma peldošajā mākslas galerijā "Noass" 2014.gada maijā. Nosacītība un abstrakcija ir viņa izvēlētais virziens glezniecībā. Tieši šajā virzienā vispārliecinošāk ieraugāms viņa spēks. Mākslinieks pirms 15 gadiem pabeidzis Latvijas Mākslas akadēmiju.
Par pagrieziengleznām un mākslas izaicinājumiem Latvijas Radio raidījuma „Kultūras Rondo” studijā vasarā izstādes laikā Kasparu Teodoru Brambergu iztaujāja Ingvilda Strautmane. Jau tad viņi abi zināja, ka izstāde pretendē uz Purvīša balvu.
„Es gribētu sākt no tā paša sākumgala, kas notiek darbnīcā. Tu plosies pa darbnīcu, taisi izstādi, domā, skaties, taisi mākslas darbu un tad pēkšņi tas izvēršas izstādē,” stāsta mākslinieks. „Un tad ir viena kritika, otra, trešā... Tad ir nominācija. Tas ir kā dialogs.”
„Nav jēgas uztaisīt izstādi, kurai nav atbildes nekādas,” uzsver Brambergs.
Runājot par izstādes gatavības sajūtu, mākslinieks skaidro, ka svarīgi notvert mirkli, kad vienas „enerģijas vilnis ir uzgājis”, „sevi izspēlējis” un „liekas mierā”. „Pa to laiku ir jāpaspēj pateikt būtiskais,” teic Brambergs .
„Būtībā es runāju savu valodu un, ja kāds saprot to valodu, tad es apmēram nojaušu, kas notiek viņa galvā,” par savu darbu uztveri spriež mākslinieks. Tie esot tie izstādes apmeklētāji, kuri atzīst, ka ir sajutuši efektu.
Tomēr mākslinieks norāda, ka katram cilvēkam noteikti ir tiesības pašam sākt virpināt stāstu, stāvot kompozīcijas priekšā.
Par pagrieziengleznām Brambergs dēvē darbus, kuriem mākslinieks redz turpinājumu.
„Pie pirmās iespējas es atkal strādāju ar to tēmu, un finālā sanāk, pieņemsim, ja man ir piecas gleznas un visas pagrieziengleznas, tad kā pieci stari uz visām pusēm var veidoties piecas izstādes,” atklāj Brambergs, atzīstot, ka izstādē „Dynamis” ir pagrieziendarbi.
Kaspars Teodors Brambergs „Dynamis”. Darbs eksponēts peldošajā mākslas galerijā „Noass” (17.05.-05.06.2014). Foto: Kaspars Teodors Brambergs
Kaspars Teodors Brambergs apjauš savus nākamos uzdevumus glezniecībā. Un atspēriena punktu tiem viņš jau mums ir parādījis šovasar peldošajā mākslas galerijā „Noass”. Visticamāk ar galerijas vadītāja palīdzību. Tas ir kolēģis Dzintars Zilgalvis, kuram vaicāju par „Noasa” un Bramberga saderību.
„Viņš kā mākslinieks atšķiras no mūsu ierastās vizuālās mākslas ainas, jo mums nav tik daudz mākslinieku, kas strādātu tādā žanrā kā abstraktā glezniecība,” skaidro Dzintars Zilgalvis.
Zilgalvis uzskata, ka stiprākās kvalitātes Brambergam saistītas ar abstrakto ekspresionismu, un skatītāji, pēc Zilgalvja domām, ir novērtējuši šo atšķirīgo.
Tāpat Zilgalvis uzskata, ka nav svarīgi, kurš iegūs „Purvīša balvu”, jo visi ir gandarīti par izvirzīšanu. Mākslinieks cer, ka visi nominanti balvas piešķiršanu „kārtīgi nosvinēs kopā”.
Savukārt LNMM 20. gs. 2. puses – 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas “Arsenāls” vadītāja Elita Ansone par mākslinieku iepriekš rakstīja: "Bramberga glezniecība apliecina abstraktu formu spēku un to, ka modernisms arī 21. gadsimta sākumā nebūt nav miris. Forma, materialitāte, vieliskums, krāsa un kompozīcija, proti, tīrās mākslas principi ir ārkārtīgi iedarbīgi instrumenti, kā ietekmēt skatītāja maņas. Bramberga lielformāta gleznās integrētie materiāli uz glezniecībai izmantoto plākšņu pamatnēm rada raupja fakturējuma efektus. Melnzeme, smiltis, ogle un vēl citas ar saistvielām sajauktas masas rada izteikti vielisku sajūtu. Brambergs savu gleznu kompozīcijas veido nevis no krāsas, bet no matērijas."
Jau vēstīts, ka "Purvīša balvai 2015" izvirzīts Artūrs Riņķis, Ginters Krumholcs, Gints Gabrāns, Ģirts Muižnieks, Henrijs Preiss, Kaspars Teodors Brambergs, Kristaps Ģelzis un Ģirts Bišs (par kopdarbu), kā arī Miķelis Fišers.
