“Latvijā sākās rudens, un Austrālijā tajā pašā laikā sākās pavasaris, un tāpēc arī ir apgriezts otrādāk vārds “Austrālija”, un te ir tas salīdzinājums – cik Latvija ir maziņa pret Austrāliju, bet cik daudz latviešu mākslinieku ir Austrālijā!" "Kultūras rondo" stāstīja galerijas pārstāve Baiba Eglīte.
Par katru mākslinieku varētu tikt stāstīts savs stāsts. “Tos stāstus jau stāsta viņu darbi. Šeit, pat nezinot to dzīves stāstu, kāds ir pašam māksliniekam bijis, mēs redzam to sāpju pilno, trūkuma, garīgās saspiestības ceļu, ko ne tikai Amerikas vai šeit mums dzīvojošajiem nācās pārdzīvot. Tas bija tas pēckara laiks," sacīja Eglīte.
PLMC direktors Kārlis Kanderovskis Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" atklāja, ka pats no Čikāgas tagad pārcēlies uz Cēsīm un mēģina izstādīt Austrālijas un latviešu mākslinieku darbus līdzīgā veidā, kā to darītu galerijas Austrālijā, Ņujorkā vai Toronto.
“Mēs šos darbus nepērkam. Šie visi ir ziedojumi, protams, vairāki mākslinieki ir tagad aizsaulē, un darbi atrodas ārzemēs, vienkārši stāv. Piemēram, Rolands Kaņeps, kurš arī bija izstādīts pirms četriem gadiem vai trīs gadiem. Viņa visi darbi stāvēja viņa dzīvoklī 5. stāvā Ņujorkā, Manhetenā. Un Latviešu mākslinieku savienības locekļi tos izglāba," stāsta Kanderovskis.
Raksturojot Austrālijas latviešu mākslinieku sadarbību, Kanderovskim interesants šķiet Imanta TIllera stāsts. “Imants Tillers nedzīvoja Sidnejā, viņš dzīvoja [Austrālijas] pavisam otrā galā. Tas būtu apmēram tik tālu, cik līdz Spānijai no Rīgas, bet jā, viņi rīko [kopīgas] izstādes. Ir interesanti, kā tā mākslinieku sabiedrība Austrālijā attīstījās.”
Eglīte vēl raidījumā atklāja, ka Austrālijas latviešiem ir prasījusi, ko mīl vairāk – Austrāliju vai Latviju. " Tādēļ Edgaram Grestem ir tāds sāpīgs video, kur viņš saka, ka tevi sauc uz mājām, bet mājas tev patiesībā ir šeit. Kas ir Latvija? Latvija ir tēva mājas vai tavu senču mājas, un tās sauc.”
Izstādi "Pavasaris Austrālijā" Cēsīs atklāja 26. septembrī.
Pasaules latviešu mākslas centrs Cēsīs darbojas jau septiņus gadus. Tas apkopo un izrāda mākslas darbus, kurus radījuši latvieši, atrodoties emigrācijā.
