Kultūras ziņas

Edītes Pauls - Vīgneres veltījums vectēvam

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Jura Dimitera laika zīmes

No pirmajām pīlītēm līdz prezidentiem. Jura Dimitera izstāde «Mana laika zīmes»

Ne ar ko nesajaucams, savs un ļoti oriģināls rokraksts Latvijas mākslā ir Jurim Dimiteram. Vislabāk viņu pazīst kā plakātistu, bet viņš arī glezno dažādās tehnikās, veido skulptūras, fotografē, un izlase no tā visa būs skatāma viņa personālizstādē, kas sāksies piektdien, 22. novembrī, galerijā "Museum LV”. Izstāde saucas "Mana laika zīmes”, tā iekārtota abos muzeja stāvos, un tajā eksponēti darbi, kas tapuši aptuveni 50 gadu ilgā periodā.

Iecerot izstādi, Jurim Dimiteram bija sava oriģināla ideja, kā izstādi iekārtot, taču dzīve ieviesa savas korekcijas. Mūžībā aizgāja viņa mamma – leģendārā Džemma Skulme, un Juris Dimiters izstādes scenogrāfiju veidot uzticēja Jūlijai Jeresjko, galerijas "Museum LV" vadītājai.

Par gaidāmo Jura Dimitera personālizstādi "Mana laika zīmes"Baiba Kušķe

    Izstāde iekārtota abos muzeja stāvos un izseko Jura Dimitera radošajai darbībai, sākot no pagājušā gadsimta 60. gadiem līdz mūsdienām.

    Pirmā ir iepazīšanās zāle ar viņu, un tajā skatāms arī kāds ļoti, ļoti agrīns viņa veikums – zīmējums, ko pats Juris Dimiters raksturo kā savu pirmo mēģinājumu plakātu mākslā. Uz tā lieliem burtiem rakstīts "PSRS” latviešu un krievu valodā un šiem uzrakstiem pa vidu iezīmēti pīles portreti. Apakšā paraksts – Juris.

    Juris Dimiters stāsta: "Man tas ļoti patika, jo tas ļoti atgādināja plakātu. Un, tā kā cilvēki mani pazīst kā plakātistu, tad es to palielināju, mazliet kaut ko tur pieretušēju, bet nekas mainīts tur nav.

    Tas ir tapis 1952. gadā, kad man bija kādi pieci gadi. Tur ir redzamas pīlītes, to es atceros, ka es bērnībā zīmēju dažādas pīlītes. Tā laika ideoloģiskais iespaids arī tur jūtams. Un tā izstāde jau saucas "Laika zīmes”. Katrs darbs ir laika zīme.”

    Iepazīšanās zālē redzama arī Jura Dimitera veidotā kopija viņa vectēva Oto Skulmes slavenajam darbam "Dāma sarkanā”, kurā redzama viņa vecmāmiņa Marta Skulme, un šis darbs akcentē cieņu slavenajai mākslinieku dinastijai, no kuras viņš nācis.

    Tāpat skatāms plakāts ar vēsturisku kontekstu "Dzīve 12 valdnieku laikā”, kas iecerēts kā vāks viņa grāmatai.

    "Kad es saskaitīju visus valsts vadītājus, kas ir bijuši manā dzīvē, man sanāca 12, bet nu jau ir pagājis laiks, grāmata vēl nav iznākusi, un nu jau ir 14. Un tad tur ir tā valdnieka fotogrāfija un mana fotogrāfija apmēram tajā laikā. Tas darbs ir tāds ar humoru.

    Sākas ar Staļinu, tad seko Hruščovs un tā tālāk, un tā tālāk, un beidzas ar Bērziņu. Nav man prezidents Vējonis un prezidents Levits,” skaidro mākslinieks.

    Trūkstošos valdniekus mākslinieks vēl pieliks klāt, kad iznāks viņa grāmata. Plānots, ka tas varētu būt nākamgad.

    Otrā izstādes zāle veltīta Jura Dimitera glezniecībai, un tajā skatāmas galvenokārt pēdējo trīs gadu laikā radītās gleznas. To centrā māksliniekam raksturīgie simboli – teātra priekškars, augļi, pīpes un citi priekšmeti visdažādākajās, dažbrīd arī visai paradoksālās saspēlēs un kombinācijās.

    Dimiters atklāj: "Būtībā es sevi uzskatu par tādu fantastisko reālistu vai sirreālistu, tāpēc tie motīvi ir tādi, ko var saprast caur dažādu priekšmetu kombinācijām. Caur neparastām priekšmetu kombinācijām es cenšos pateikt kādu savu domu.”

    Izstādes otrā stāva zāles savukārt veltītas Jura Dimitera plakātiem, digitālajiem darbiem un fotogrāfijām.

    Ļoti interesantas ir planšetes ar oriģinālajām plakātu skicēm. Tās, kā saka pats Juris Dimiters – atklāj viņa galvas virtuvi jeb to, kāds ir bijis viņa domu gājiens, izstrādājot dažādus viņa plakātu tēlus, piemēram, slaveno tēlu ar apdauzīta ķieģeļa ģīmi. Izrādās, pats pirmsākums patiešām bijis apdrupis ķieģelis, ko mākslinieks nofotografējis un pēc tam to dažādi apspēlējis, līdz izkristalizējies galarezultāts.

    Slavenajai sērkociņu sērijai, kurā viņš izvērš erotikas tēmu, pirmais impulss savukārt bijis "Romeo un Džuljetas” plakāts.

    "Es biju redzējis Ilmāra Blumberga "Romeo un Džuljetas” plakātu, kas bija pavisam savādāks, un man gribējās uztaisīt savu, tā kā dialogā ar viņu. Un tad kaut kā nejauši man ienāca tā doma prātā - un viss, un tā sākās," stāsta Dimiters. "Ir tāda bērnu spēle, kad iesprauž sērkociņu kastītē divus sērkociņus, un tad zem tiem aizdedzina uguni, un tad vai nu tie satuvinās vai attālinās, kas nozīmē mīl vai nemīl. Tā tas attīstījās.”

    Juris Dimiters savos darbos drosmīgi kritizējis dažādas nejēdzības un absurdus padomju laikā un turpina to darīt arī šodien. Viņš ir arī viens no ļoti retajiem, kas publiski atļaujas atklāt savu - no vairākuma bieži vien atšķirīgo - viedokli.

    Galerijas "Museum LV" māksliniecisko vadītāju Ingu Jurovu visvairāk Jura Dimitera mākslā piesaista paradoksālā domāšana, pašironija un ironija par pasauli. Šī ironija nav ļauna vai pliekana, bet ļoti eleganta:

    "Un tad ir visas tās viņa dīvainās metamorfozes, līdzības un pārvērtības, kad kaut kas viens pārvēršas pēkšņi par kaut ko citu, un tad tu skaties to darbu vēl pēc nedēļas, un tu saproti, ka tur ir vēl kaut kas un vēl kaut kas. Tā kā viņš ir ļoti interesants, daudzslāņains mākslinieks, un sevišķi piesaista viņa asais prāts, kas ir jūtams katrā viņa darbā," stāsta Inga Jurova.

    Jura Dimitera personālizstāde "Mana laika zīmes” galerijā "Museum LV” būs skatāma no piektdienas, 22. novembra, līdz 4. janvārim.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Māksla
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti