Vladimirs Aronovs 1964. gadā absolvējis M. Lomonosova Maskavas universitātes Vēstures fakultātes mākslas vēstures nodaļu un ieguvis doktora grādu mākslas zinātnē (1995), kopš 2002. gada bija profesors. Aronovs bija estētikas vēstures un dizaina teorijas pasniedzējs Maskavas Valsts universitātes Vēstures fakultātes mākslas vēstures katedrās, lasīja lekcijas kvalifikācijas celšanas programmās Krievijas Mākslas akadēmijas Pētniecības institūtā Sanktpēterburgā, Iļjas Repina vārdā nosauktajā Mākslas akadēmijā, Maskavas Grafiskā dizaina augstskolā, S. G. Stroganova vārdā nosauktajā Maskavas Mākslas un rūpniecības akadēmijā. No 2012. gada viņš vadīja Nacionālo Dizaina akadēmiju. Pērn 2021. gadā Vladimiram Aronovam tika piešķirts Krievijas Mākslas akadēmijas akadēmiķa nosaukums.
Vladimirs Aronovs savos pētnieciskajos darbos centās vispārināt pasaules pieredzi un dizaina attīstību, akcentējot lokālās vērtības. Zinātnieks, vērojot dizaina pāreju uz datortehnoloģijām, demonstrēja dizaina lomu reālajā vidē un nozīmi mākslinieciskajā kultūrā, uzsvēra LMS.
Saikne ar Latviju Vladimiram Aronovam veidojās, sadarbojoties ar kolēģiem, dizaina teorētiķiem, mākslas zinātniekiem Velgu Opuli, LMA pedagogu Herbertu Dubinu (1919–1993), mākslas kritiķi Jāzepu Kukuli-Baltinavieti izglītojoši informatīvajos semināros "Dizains – Kuldīgā".
Vladimirs Aronovs rakstījis un sastādījis tekstus par dizaina teoriju un tā aktualitātēm, kā arī veidojis publikācijas un monogrāfijas.
