Andas Lāces personālizstāde “es Es ES”
Andas Lāces personālizstāde “es Es ES” iekļaujas trīs pasākumu ciklā “Iekšējā Es uzsprāgšana, seku savākšanas un neitralizēšanas varianti”. Tā vadlīnija ir indivīda saskare ar nevēlamo un viņa spēja risināt negatīvas pieredzes radīto iekšējo konfliktu.
Saskarsme ar slikto, nevēlamo vai grūto saasina sava “es” izpratni, indivīda iekšpasaulei dažbrīd sākot dominēt pār apkārtējo. Izkļūšanai no mokošā sasprindzinājuma un iekšējā līdzsvara atgūšanai nereti tiek izmantoti visdažādākie līdzekļi. Pat ja risinājums ar laiku tiek atrasts, aktuāls ir jautājums par atbildību iesaistīto priekšā. Vai slikta pieredze skar tikai indivīdu un vai tā var tikt nodota citiem? Kad glābējs kļūst par upuri, bet upuris par varmāku? Kuru no problēmas risinājumiem izvēlēties un vai kāds no iespējamajiem scenārijiem vispār ir labākais?
Andas Lāces jaunā personālizstāde “es Es ES” risina eksistenciālu konfliktu un izspēlē tā iespējamos risinājumus. Viņas līdzšinējā monohromā krāsu gamma šoreiz papildinās ar sarkaniem akcentiem, gleznas instalācijas veidā izšķīst telpā, bet divu performanču laikā ar mūziķu līdzdalību iegūst attīroša un atjaunojoša rituāla formu. Līdzīgi kā iepriekšējās, arī šī Lāces izstāde jeb triju notikumu cikls savij privātus iespaidus, emocionālus pārdzīvojumus, mitoloģiskus un reliģiskus tēlus, kopā radot vizuālu, skanisku un horeogrāfisku vēstījumu par norisēm cilvēka iekšienē.
“"es Es ES" ir iekšējā “Es” sprādziens palēninājumā, kur katrā nākamajā solī notiek dažādi “Es” aizklāšanas, pārveidošanas vai ietekmēšanas gadījumi”. (Anda Lāce)
Ciklu “Iekšējā Es uzsprāgšana, seku savākšanas un neitralizēšanas varianti” 10. jūnijā ievadīja performance “Atindēšana” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja jaunatvērtās ēkas pagalmā. Tās video dokumentācija un jauna gleznu sērija instalācijas formā skatāma cikla otrajā daļā – personālizstādē “es Es ES” Mūkusalas Mākslas salona Lielajā zālē. Ciklu 10. septembrī – Baltajā Naktī – noslēgs performance “Varianti”, kura top sadarbībā ar komponistiem Eviju Skuķi un Platonu Buravicki, kā arī runātāju-dziedātāju ansambli. Par cikla ievadošo performanci “Atindēšana” Anda ir nominēta prestižajai Purvīša balvai.
Andas Lāces (1982) izstāžu un performanču projekti ir daudzslāņaini gleznieciskās statikas un telplaikā noritošas, audiovizuālas horeogrāfijas sakausējumi. Viņas monohromajā glezniecībā dominē abstrahēti tēli un ekspresīvi triepienu žesti. Tie nereti liek domāt par glezniecību kā horeogrāfisku procesu, kurā iesaistās audekls, ota un krāsa, kā arī mākslinieces ķermeņa kustība telpā un pie gleznas plaknes.
Leonarda Laganovska personālizstāde “Atlants”
Leonarda Laganovska personālizstāde “Atlants” apspēlē abas vārda “atlants” nozīmes – balstu atlētiska vīrieša veidolā un ģeogrāfisku, vēsturisku vai citu karšu apkopojumu.
Redzamākās Latvijas konceptuālās mākslas figūras – Leonarda Laganovska (1955) – darbos saplūst dzirkstošs humors un aukstas intelektuālas refleksijas. Tajos viņš ironizē par varu, sabiedrību, ģeopolitiku un mākslu, šīs tēmas nereti atspoguļojot ar lingvistiskām shēmām vai patēriņa preču zīmolu imitācijām. Mākslinieks jaunākajās darbu sērijās apspēlē pilsētu plānu, zvaigžņu stāvokļu un politisko karšu attēlus. Tajos anonīmu pilsētu kvartālu režģi iegūst iedomātus nosaukumus un iemanto tiem līdzi nākošas nozīmes, ietekmīgu cilvēku dzimšanas / nāves brīži vai pagriezienu punkti pasaules vēsturē vizualizējas zvaigžņu kartēs, bet valstu teritorijas un migrāciju apzīmējošas bultas pārtop dekoratīvā politiskā globusa mozaīkā. Attēls un tā priekšmets “Atlantā” ir divas autonomas vienības un skatītājam tās kalpo kā (ne)ceļa norādes Laganovska pasaulē.
