Līdzās zīmējumiem ir arī 14 minūšu garš video “Vēstules no mammas, Mišaņa”, tajā mijas mammas un Diānas Tamanes uzņemtie video. Dzirdams mātes stāsts par piedzīvojumiem ar grauzēju, kas iekārtojies uz dzīvi zem mašīnas sēdekļiem, garām slīd vienmuļš skats pa automašīnas priekšējo logu, kurā ievijas arī Diānas filmētie dabas tuvplāni.
Mammas Tatjanas zīmējumi
Diāna Tamane Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” stāstīja, ka iesākumā aicinājusi savu mammu brīvi pievērsties viņas ikdienas attēlošanai zīmējumos. Saņemot pirmos zīmējumus, māksliniece konstatējusi, ka tiem trūkst autentiskuma: “Tur bija rozītes, Eifeļa tornis, palmas. Un tad es teicu: “Klau, tas, protams, ir brīnišķīgi, bet to var uzņemt arī tūrists un tas ir jau ļoti daudz redzēts. Interesantāk būtu redzēt, kas tev ikdienā notiek.” Es mudināju viņu pievērsties vairāk tam, kas īstenībā viņai ir apkārt. Lielāko daļu dienas viņa redz ceļu.
Beigās viņa arī pievērsās šīm tēmām, un man šķiet, ka tas ir jauki, ka šie zīmējumi no dažādām perspektīvām parāda viņas ikdienu.”
Diāna Tamane atklāja, ka sākotnēji gribējusi veidot filmu par mammu, bet tad radusies ideja par zīmējumiem – lai mamma zīmē pati un atspoguļo savas profesijas ikdienu. Tatjana strādā par kravas automašīnas šoferi jau astoņus gadus. Zīmējumos redzami lielceļi, degvielas uzpildes staciju kafejnīcas, pilsētas ainavas, mammas vīra, arī kravas mašīnas šofera, portreti, un idilliskas pieturvietu ainavas.
Māksliniece arī stāstīja, ka zīmējumu apkopošanas procesā atklājušās atšķirības starp mākslinieces akadēmisko un mammas brīvo pieeju zīmēšanā: “Es zināju, ka mamma zīmē, ka viņai varētu labi sanākt, es pati mācījos Rozentāla mākslas skolā un pēc tam studēju papildus visādās citās institūcijās, mamma nav nekur mācījusies. Bija tāda komiska situācija, viņa sāka zīmēt tikai ar pildspalvām. Es teicu: “Aizej uz veikalu, nopērc tur dažādus zīmulīšus, un paskaties, cik daudz dažādu tehniku, ka var arī ar dažādām citām tehnikām pamēģināt.” Viņa aizgāja, nopirka, tad viņa man atsūtīja tos zīmējumus un izstādē var arī redzēt, tur ir sudrabaina pildspalva, marķieris, gan pildspalva, gan zīmulis, viss ir kopā vienā zīmējumā. Man tas bija nepieņemami. Es saku: “Nē, nē, tas par traku.”
Visu laiku bija tāds konfliktiņš, jo es esmu no akadēmiskās vides, un viņa vienkārši ir daudz brīvāka, nekā es ar jautājumiem, kas ir labi, kas nav labi, kā visam jāizskatās.”
Mammas un meitas ikdienu konfrontācija
Arī video darbs attēlo Diānas Tamanes mammas ikdienā redzamo ceļu, taču vieta ir arī humoram. Māksliniece skaidroja: “Tur ir arī humoristisks stāstiņš par Mišaņu, te var uzzināt, kas viņš ir, un ko viņš tur darīja, un kā no viņa tika vaļā. Tas ir tāds smieklīgs un mīļš stāsts.”
Māksliniece stāstīja, ka video darbs konfrontē gan viņas, gan arī viņas mammas ikdienu: “Pēdējā laikā es jūtu, ka mani interesē dabas un cilvēka saikne, iekšējā sajūta, ka mēs esam daļa no dabas. Es saliku tur visādus video, ko es šovasar daudz filmēju. Es daudz vēroju putniņus, visu laiku gāju uz Tartu Botānisko dārzu tad, kad viss ziedēja. Parasti man patīk ziemā vairāk kaut kur iet. Tas ir kā dialogs starp mammas ikdienu un manu ikdienu.”
Centrālā tēma – ģimene
Māksliniece atklāja, ka viņas mākslas procesā īpaši svarīga vieta ir viņas ģimenes locekļu radītajiem darbiem.
“Es jau desmit gadus vai vairāk fokusējos uz savu ģimeni. Man ir arī interesanti, cik ilgi es varu no viņiem to materiālu dabūt, kas ir interesanti un kas parāda to ģimenes dinamiku no citas puses. Kādā brīdī es varbūt pārtraukšu to darīt. Bet pagaidām pa desmit gadiem, tas bija ļoti interesanti domāt par to, kā viņi saprot, kādas ir mana tēta attiecības ar fotogrāfiju, viņš uzņem fotogrāfijas, kurās ir mašīna un detaļas. Vecmammai galvenā tēma ir puķes. Vecvecmāmiņai ir sava tēma. Mani fascinē redzēt, kā tā paaudze pielieto fotogrāfijas mediju,” sacīja Tamane.
Stāstot par šī brīža interesēm, māksliniece atzīmēja, ka mākslinieciskā pašapliecināšanās vairs nav tik nozīmīga, kā agrāk: “Šajā radošajā posmā man ir iespēja un ir svarīgi dot balsi kādam citam.
Agrāk bija svarīgi rādīt, ka es pati kaut ko māku, bet te man gribējās, ka viņi padalās.
Pirms diviem gadiem šeit notika izstāde “Pasūtījums”, kur es taisīju priekš saviem radiem to, ko viņi ir vēlējušies savās viesistabās, un tagad es palūdzu mammai. Tas ir garš projekts par ģimeni.”
Diāna Tamane atklāja, ka šobrīd strādā arī pie kāda cita projekta, kas ir saistīts ar ģimenes tēmu, taču ne pašas mākslinieces ģimeni.
“Tas ir par trim sievietēm, kas nav mana ģimene. Man ir plāns braukt uz Spāniju, es tur jau biju pagājušogad, un tagad man ir drīz jābrauc, lai pabeigtu projektu. Tas ir Costa del Sol, viņas ir krieviski runājošas, bet no Latvijas, trīs paaudzes – vecmamma, mamma un meita,” stāstīja Tamane. “Meita ir puskorejiete, bet uzaugusi Spānijā. Kā viņas dzīvo tajā Costa del Sol, tā ir interesanta vieta, tūristiska pilsēta ar spēcīgu tūristisko identitāti. Mani interesē savstarpējā dinamika viņu attiecībās, bet arī tas, ka viņas Spānijā ir svešinieces. Mani vienmēr piesaista tas piederības jautājums, kas ir mājas un ko tas nozīmē, jo es pati visu laiku kustos, un mana ģimene arī.”
