Latvijas Mākslas akadēmija tika nodibināta 1919. gadā. Tas notiek nepilnu gadu pēc Latvijas valsts neatkarības pasludināšanas, kad politiskā situācija vēl ir pavisam neskaidra, mainīga un juceklīga – pārmaiņu un iespēju brīdī.
Ar šo notikumu ne vien kulminē nacionālā ambīcija – pašiem sava skola –, bet arī, kā veltījumā akadēmijas pirmo divdesmit gadu darbības atcerei rakstījis Ģederts Eliass, “jaundibinātai akadēmijai nu bija brīva izvēle iet pa tādu vai citādu ceļu, jo to nesaistīja nekādu tradīciju slogs, kādu pārgurumā nes vecās akadēmijas. Tāpēc viss grozījās ap to, lai mūsu akadēmija jau pašā sākumā nāktu mākslai kā dzīvinošs spēka avots”.
Šāda pozīcija vai uzdevums zināmā mērā raksturo arī katru jaunu paaudzi, kurai pagātne vairs un vēl nepieder. Izstādes mākslinieki, kas veido jauno LMA absolventu metienu, ir dzimuši deviņdesmitajos, pavisam neilgi pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas.
Arī šis ir bijis jaunu noteikumu apguves laiks, līdzīgā veidā juceklīgs un arī neapjaustu iespēju pilns. Izstāde “1919 199+” tiecas uzlūkot abus mirkļus pēc neatkarības kā unikālu dzimšanas un atspēriena brīdi. Velkot paralēles vai izceļot sava laikmeta pieredzes savdabību, izstādes mākslinieki darbos analizē savas paaudzes identitāti, kā arī saiknes un attiecības ar pagātni.
Izstādē “1919 199+” iekļauto septiņu mākslinieku grupa pārstāv LMA scenogrāfijas, vizuālās komunikācijas, glezniecības un metāla dizaina nodaļas, bet visus viņus vieno starpdisciplināra pieeja, kā arī vilkme un spēja darboties ārpus savas specialitātes ierobežojumiem.
Izstādē piedalās Alise Sondōre, Jānis Šneiders, Krišjānis Elviks, Luīze Rukšāne, Madara Keidža, Marija Ulmane, Rūdolfs Štamers. Kuratore – Anna Laganovska.
