Latviešu darbiem izstādē Laluvjērā – īpaša vieta un saspēlē ar beļģu meistaru gleznām

Beļģijā šajās dienās ir iespējams vērot kādu neparastu mākslas izstādi. Divās Valonijas reģiona pilsētās – Ljēžā un Laluvjērā ir izstādīti latviešu mākslinieku darbi. Laluvjērā latviešu mākslinieku darbi saspēlē ar beļģu meistaru gleznam, bet Rīgas darbiem atvēlēta īpaša vieta, noveroja Latvijas Radio. 

Ljēžā ir redzami vecmeistari – piemēram, Jānis Tīdemanis, Ģederts Eliass un Kārlis Padegs. Savukārt Laluvjērā ir mūsdienu Latvijas mākslinieku – Monikas Pormales, Ivars Drulles, Andra Eglīša un Kristapa Ģelža darbi.

Turklāt abos muzejos latviešu darbi ir izstādīti blakus beļģu klasiķu gleznām, veidojot interesantas saspēles un kontrastus. Beļģu vecmeistaru gleznas ir gan atvestas no Rīgas, gan arī nāk no abu Beļģijas muzeju krājumiem.

Laluvjēra ir neliela pilsētiņa Beļģijas dienvidos, aptuveni stundas braucienā no galvaspilsētas Briseles. Tēlnieka Jankeleviči vārdā nosauktais mākslas muzejs atrodas trīsstāvu ēkā pilsētiņas centrā. Pie muzeja ieejas, laukumā blakus pārvietojamajam zivju tirdzniecības stendam ir redzams jau pirmais darbs no Latvijas – tēlnieka Ivara Drulles skulptūra „Listen to the Angels Singing”.

Laluvjēras muzejs ir diezgan neliels. Tomēr tas ir pazīstams ar oriģinālu pieeju izstādēm un regulāriem centieniem parādīt publikai mūsdienu mākslu, līdztekus savai pastāvīgai ekspozīcijai.

Tieši tādēļ muzeja direktore Valērija Formerī, kura muzejā ir pavadījusi jau 20 gadus, bija ieinteresēta izstādīt ne tikai vecmeistaru gleznas, bet arī mūsdienu Latvijas mākslinieku darbus, par kuriem šeit plašākai publikai nekas neesot zināms.

“Šī zāle man patīk īpaši,” aka muzeja direktore Formerī, izradot vienu no trim telpām muzeja otrajā stāvā, kas atvēlēta ekspozīcijai. Pēc direktores domām, šajā zālē ir ļoti labi izdevies izveidot saspēli starp klasiskām beļģu mākslinieku gleznām no Rīgas un Laluvjēras un mūsdienu latviešu mākslinieku darbiem.

“Piemēram šeit Andrejs Grants ir uztetovējis sev vidukļa zonā divu centimetru garu līniju. To viņš ir izdarījis 2012. gadā 2. februārī. Un video darbā ir redzams, kā kopš tā laika katru gadu ir mainījies šis tetovējums, kas ir noticis ar šiem diviem centimetriem. Savukārt divās vecmeistara gleznās ir redzams kails sievietes ķermenis. Ir interesanti, ka abos ir redzama kaila miesa, kuras krāsa ir diezgan līdzīga, lai gan autori ir izmantojuši pilnīgi dažādus medijus,” stāsta Formerī.

Pie otras sienas atrodas  kāda lielizmēra krāsaina fotogrāfija, kurā ir redzama sieviete, kas saģērbta kā skaistumkonkursa uzvarētāja. Tomēr viņas sejā ir jaušams kas nedaudz neparasts.

“Savukārt, skatoties uz šo Monikas Pormales fotogrāfiju, kurā ir redzama akla meitene, un šīm divām gleznām ar vīriešiem, kuri pozē māksliniekam, mēs varam aizdomāties par mākslinieka un modeļa attiecībām. Pormales darbā modelei ir pilnībā jāuzticas fotogrāfei, jo viņa nevar redzēt un tādēļ nevar novērtēt savu izskatu fotogrāfijā. Un arī veidojot gleznas, starp mākslinieku un modeli izveidojas zināma uzticība,” saka Formerī.

Citā zālē ir izstādītas Andra Eglīša un Miervalda Poļa ainavas un klusās dabas un arī Kriša Salmaņa video darbs ar dārzeni, kurš griežas virs kastroļa ar burbuļojošo ūdeni un izdod skaņas.

Atšķirībā no Latvijas mākslinieku darbiem Laluvjēras muzeja kolekcijas vecmeistaru gleznas nav piekārtas pie sienas. Tās stāv gandrīz uz grīdas, uz nelielām tirkīza krāsas tapiņām, un ir gluži vienkārši atstutētas pret sienu. Ideja novietot vietējās kolekcijas darbus uz grīdas ienāca Laluvjēras muzeja direktorei, tā ir pirmā reize, kad Valērija Formerī izmanto šādu paņēmienu.

“Es gribēju, lai, ienākot zālē, apmeklētājs uzreiz spētu atšķirt, kur ir darbi no Rīgas un kur ir vietējie. Turklāt telpa līdz ar to sanāk dinamiska, jo visas gleznas neatrodas vienā augstumā, pie sienas. Tas arī parāda, ka pret darbiem no Rīgas ir jāizturas ar lielāku cieņu, jo tie speciāli atvesti. Savukārt šīs gleznas ir vienkārši iznestas no mūsu pagraba, kur glabājas rezerves kolekcija. Tās ir tuvākas vietējiem cilvēkiem,” skaidro Formerī.

Formerī saka, ka šis oriģinālais pasniegšanas veids ir izpelnījies lielu žurnālistu uzmanību un arī atzinību. Arī vairāki beļģu vecmeistaru darbi, kas daudzus gadus ir glabājušies Rīgā, pirmo reizi tiek izstādīti mākslinieku dzimtenē.

Atvadoties, Laulvjēras muzeja direktore saka, ka līdzību starp Beļģijas un Latvijas mākslinieku darbiem ir daudz. Ne mazums ir arī atšķirību. Tieši tas arī padara interesantu un neparastu šo izstādi, kas būs redzama līdz februāra vidum. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt