Laima Akmentiņa, bērnības balsis un patiesības mirklis izstādē Jūrmalā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Nosaukums „Meži. Balsis” labi raksturo izstādes saturu un noskaņu. Laima Akmentiņa bērnībā dzīvojusi Baldones novada Riekstukalnā, visas dabas balsis ļoti dziļi uzsūkusi sevī, un šo īpašo dabas izjūtu ļoti spēcīgi var sajust viņas dabas ainavās. Ar dabas balsīm izstādē harmoniski sasaucas cilvēku balsis, ko savukārt atspoguļo aizvadītajos Dziesmu svētkos lielajā kopkorī ieraudzīti portreti. 

Jau vēstīts, ka Mākslinieku namā Jūrmalā atklāja gleznotājas Laimas Akmentiņas jubilejas izstāde „Meži. Balsis”. Tajā skatāmi pēdējo trīs gadu laikā tapušie darbi: dabas ainavas, kurām iespaidi gūti galvenokārt Valmieras pusē, un dziedošu cilvēku portreti, kam iedvesma radusies aizvadītajos Dziesmu svētkos.

„Balsis mežā ir dažādas – mazo stādiņu, putnu un skudru balsis. Bērnībā visas tās esmu uzņēmusi sevī," saka māksliniece. "Visa šī pasaule man šķiet dzīva, kustīga un runājoša, tieši tāpat kā dziedoši cilvēki. Tai brīdī, kad tu dziedi un kad tu ieliec sevi visu šai mirklī iekšā, tas ir īstens patiesības mirklis, ko vajadzētu „aizlikt aiz auss” un kā ieraugu turēt dzīves mirkļiem, kuros vajadzīgs stiprinājums."

Lielāko daļu no izstādē skatāmajām dabas ainavām iedvesmojusi Valmieras puse, kur šobrīd dzīvo mākslinieces vecāki, ko viņa bieži apciemo.

Laimai ļoti mīļas ir Vidzemes pakalnu un krūmu puduru formas, kas viņas gleznās iegūst kādu īpašu ritmu, radot sajūtu, ka darbos ir it kā samanāma kustība vai vēja pūsma.

Īpašs mīlestības objekts viņai ir Gauja un tās apkārtne, par ko liecina arī darbu nosaukumi „Miegupes leja”, „Saule upmalas kokos”, „Gauja ar spāri”, „Gauja zaļā”.

„Labu laiku es staigāju gar Gaujas malu, centos uztvert tās krāsas. Piemēram, šajā darbā „Gauja zaļā” es gribēju atspoguļot Gaujas īpašo zaļumu. Šis zaļums ir tāds maigs, varbūt no tiem vītoliem, kas aug karstos, varbūt no kā cita," stāsta Laima Akmentiņa.

Visi izstādes darbi gleznoti akrila tehnikā, jo māksliniecei patīk krāsu likt gan biezi, gan caurspīdīgi, un akrila tehnika to ļoti labi pieļauj. Gleznās „Ceļš ar rudens mākoni” un „Cēsu ceļš” māksliniece risinājusi zemes un debesu attiecības, ko vēro pa ceļam, braucot uz laukiem.

Atrodoties izstādē starp Laimas Akmentiņas darbiem, skatītājs ir siltas un pozitīvas enerģijas apņemts, pati mākslinieci izstādi dēvē par vēstuli skatītājiem ar meža vēja un sveķu smaržu.

„Glezniecībā viens var gleznot ko apliecinošu, otrs – uzrādīt kādu problēmu vai sāpi. Man vienmēr ir iznācis kaut kas gaišs," uzskata māksliniece. "Laikam jau tā ir, ka katrs cilvēks ir savādāks, un viens uzrunā sāpīgāk, otrs vairāk dziedinošāk. Man, pat ja dzīvē ir grūti un smagi, vienalga bildes sanāk gaišas."

Ar īpašu pateicību Laima Akmentiņa atceras savus skolotājus Mākslas akadēmijā, un tie ir Vilis Ozols, Imants Vecozols un Jāzeps Pīgoznis. Daudz no viņiem mācoties, viņa izveidojusi tikai sev raksturīgu rokrakstu.

Laimas Akmentiņas jubilejas izstāde „Meži. Balsis” Jūrmalā, Mākslinieku namā būs skatāma līdz 27.martam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti