Izstādes tematiskais kodols – dzīvnieki, parazīti un Lafontēna iedvesmotas fabulas. Izstādes nelielajās telpās atrodas zems un vienkāršs labirints. Vienā labirinta pusē atrodas nenosakāmas izcelsmes dzīvnieks, kas varbūt atgādina roni vai gliemezi, citur guļ aizkustinošs plīša lācītis, kas ir pagriezts pret vienu no labirinta sienām. Iespējams, kādam šī lācīša pozīcija raisīs asociācijas ar vizīti pie psihoanalītiķa. Savukārt uz izstādes telpas sienām ir redzami attēli, kas ir atsūtīti ar e-pasta palīdzību.
Ja runā par idejisko fonu, tad izstādē ir jūtamas tiešas vai netiešas franču domātāja Mišela Seresa (M. Serres, 1930) ietekmes. Seress apraksta parazītu, kam ir trīs nozīmes – bioloģiska, sociāla vai arī parazīts var būt statisks troksnis. Parazīts ir vienmēr klātesošs tur, kur norisinās jebkāda veida komunikācija.[1] Kā paradigmatisks parazīta piemērs viņam kalpo Lafontēna fabulas. Tieši šā iemesla dēļ izstādē ir lasāmas variācijas par šīm fabulām.
Turklāt parazīts, iejaucoties komunikācijā, pievērš uzmanību pašam medijam, kurā norisinās saziņa. Tāpēc arī attēlu sūtīšana ar e-pasta palīdzību piešķir papildu jēgu izstādē redzamajam.
Taču parazīti ne vienmēr ir uzkrītoši. Kā savā pieteikumā raksta izstādes kuratore Marta Trektere: “Parazīts izskatījās ļoti pieticīgi, neizceļoties ar krāsām, vien parastā, pelēkā džemperī.”
Gan Lafontēnam, gan Seresam, gan Trekterei dzīvnieki/parazīti sēž pie galda ar ēdienu. Skatītājs un kritiķis arī viegli var nokļūt parazīta lomā, kad par šādu galdu kļūst izstāde. Apmeklētājs to izmanto, sniedz savu vērtējumu, taču neko nedod pretī.
Galerija “427” aizņem vienu nelielu telpu, taču tajā bieži ir redzamas arī ārvalstu mākslinieku izstādes, kas piedāvā alternatīvas muzejos un komerciālās galerijās redzamajiem darbiem. Tieši izstāžu nelielas formāts ļauj pievērsties eksperimentālākām idejām un formām.
[1] Sīkāt skat., Serres Michel The Parasite. – Minnesota UP, 2007.
