Stāsti

Negodprātīgi uzņēmēji maldina sabiedrību, pārdodot simtgades svinībām gatavotus kulonus

Stāsti

Brīvības ielas nosaukumu Viesītē saglabāja arī padomju gados

Jūgendstila muzejā atklāj suņiem veltītu izstādi

Jūgendstila muzejā atklāj suņiem veltītu izstādi

Muzejā „Rīgas Jūgenstila centrs” no 9.februāra līdz 18.martam atklāta tematiska izstāde „Suns mākslā no jūgendstila līdz mūsdienām”, veltīta jaunajam Dzeltenā suņa gadam, kas pēc ķīniešu kalendāra sākas 15.februārī. Izstāde iepazīstina ar cilvēka labākā drauga – suņa – atveidojumu porcelānā, metālā, kokā un izšuvumos. Tajā var novērot, ka viens no visbiežāk atveidotajiem suņiem dažādos priekšmetos ir taksis. Līdzās tam izstādē īpaši izceļas sunītis Bonza, kura popularitāte visaugstāko vilni sita pagājušā gadsimta 20. un 30.gados.

Jūgenstila muzejs parasti nemēdz pievērst uzmanību horoskopiem - atzīst muzeja direktore Agrita Tipāne, taču šoreiz izdarīts izņēmums; vienkārši tādēļ, ka suņa tēls ir ļoti interesants mākslā un daudzos rosinājis arī kolekcionēšanas azartu.

„Kaut gan, kad mēs apsekojām mūsu un citu muzeju krājumu, izrādījās, ka suņu nemaz tik daudz nav, un bija diezgan daudz jāpapūlas, lai vispār šī izstāde taptu. Tā kā šeit ir arī daudz privātkolekciju piesaistīts, un rezultātā izstādē ir savākts unikāls materiāls, ko tā vienā vietā nemaz nevar redzēt," meklējumus atceras Agrita Tipāne.

Dažādos laikos tapušas suņu figūras, spilveni ar izšūtiem suņu tēliem izvietoti vairākās telpās muzeja interjerā, bet visplašākais priekšmetu klāsts redzams izstāžu zālē četrās stiklotās vitrīnās.

Pirmā veltīta 19. un 20.gadsimta mijai, un tajā uzmanību visvairāk pievērš baltas Stafordšīras suņu porcelāna figūras no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijas.

Agrita Tipāne: „Stafordšīras suņi bija raksturīgi no 19.gadsimta vidus. Parasti viņi kā pāri tika ražoti, un tas bija gan kā kamīna dekors, gan ļoti interesanta ir tāda nianse, ka tos varēja likt logā, un tad ar to logā likšanu un īpašo veidu, vai viņi bija pagriezti ar purniņu pret logu vai ar astīti, kādas kundzes mīļākais, piemēram, zināja, vai viņu var vai nevar apmeklēt."

Līdzās Stafordšīras suņiem vitrīnā redzama arī 20.gadsimta sākuma komiksu grāmata ar suni kā galveno tēlu, kas ir liels retums, saņemta dāvinājumā no Norvēģijas, arī 19.gadsimta suņu uzskaites žetoni Rīgā, kā arī dažādi tā laika sadzīves priekšmeti.

Agrita Tipāne: „Šis suns ar vienu aci un cepurīti, tā īstenībā ir karafe, kādas tajā laikā bija ļoti modē. Šī ir Vācijā ražota ar tekstu vāciski – „dumjš piedzimi, dumjš nomirsi”, bet tas domāts ar zemtekstu, kas saistīts ar alkohola lietošanu."

Otrais stends veltīts starpkaru periodam, tajā izceļas Rīgas Porcelāna fabrikas ražotā sinepju un sālstrauciņu kolekcija, darināta takšu veidolā, kā arī Iļģuciema stikla fabrikas izstrādājumi, kas ir vismazākie izstādes eksponāti – aptuveni 3 centimetrus augstas brūnas stikla suņu figūriņas ar mirdzoša stikliņa acīm.

„Tie ir speciāli taisīti uz Ziemassvētkiem darbinieku bērniem kā mazas dāvaniņas pie saldumu pakām, tā kā tas man liekas arī tāds unikāls eksponāts," rāda Tipāne.

Visbagātīgāk pārstāvēts pēckara periods, kurā izceļas Rīgas Porcelāna fabrikas ražotās dažādu sugu suņu figūras, kas padomju laikā rotāja teju katras mājas interjeru.

Izstāde turpinās pagrabstāvā, kur skatāmas privātkolekcijas, to vidū cēsinieka Andra Alkšņa krājums, kurā ir vairāk nekā 80 dažādu taksīšu.

Agrita Tipāne: „Priekšmeti šeit ir ļoti dažādi, no visvienkāršākajām koka rotaļlietām līdz tortes lāpstiņai un dekoratīviem priekšmetiem. Arī stiklā, keramikā, bronzā veidoti takši.”

Bet pats galvenais izstādē tomēr ir sunītis Bonza. Savā ziņā tas arī pašiem izstādes veidotājiem bijis atklājums, kaut arī jau sen glabājies Jūgendstila muzeja krājumā, stāsta projektu vadītāja Agnese Tanbaka: „Viss sākās ar to, ka, veidojot šo izstādi, mēs sākām meklēt muzeja krājumā priekšmetus. Šķirstījām tekstiliju kartotēkas un skatījāmies, ka tur ir tāds grūti nolasāms tēls – tā kā sunītis, tā kā kaķītis – nevarējām īsti saprast. Un skatījāmies, ka viņš ir nosaukts par Bonzu. Bet, kas tas Bonza īsti ir, neviens nezināja. Tad mēs sākām meklēt. Tad mēs atradām Bonzas raksturojumu – tas ir mazs, balts sunītis ar vienu melnu un otru baltu austiņu, dažiem melniem plankumiem, un viņam ir jābūt zilām actiņām."

Bonzas tēlu, mazu nerātni, kas iekuļas dažādās neveiklās situācijās, 1922.gadā Londonā radīja angļu karikatūrists Džordžs Ernests Studijs. Tas ātri kļuva populārs, pastkartes, figūriņas un citus priekšmetus ar Bonzas motīvu ražoja ne vien Anglijā, bet arī citviet Eiropā un Amerikā.

Latvijā Bonzas popularitāti raisīja žurnāls „Atpūta”, kas publicēja komiksus, un drīz vien tā figūriņas sāka izgatavot Jesena fabrika Rīgā, bet sievietes to sāka izšūt gan uz virtuves dvielīšiem, gan uz maisiņiem, kas paredzēti sērkociņu, korķu un citu sadzīves priekšmetu uzglabāšanai. Muzejā glabājas šo izšuvumu kolekcija, un tagad to varēs apskatīt izstādē.

„Piemēram, uz sīpoliem domātā maisiņa ir izšūts Bonza, kurš raudot griež sīpolu, bet uz citam iemeslam domāta maisiņa redzama sadzīviska aina, kur maziņš bērniņš sēž uz podiņa un Bonza viņam palīdz," skaidro Agnese Tambaka.

Izstāde „Suns mākslā no jūgendstila līdz mūsdienām” muzejā „Rīgas Jūgendstila centrs” skatāma līdz marta vidum.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Māksla
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti