Istabas stūris, baloži, kaķis un daži priekšmeti, tostarp reizēm laika vecis pulkstenis – tā pavisam banāli varētu pastāstīt, kas redzams mākslinieka Kalvja Zutera gleznās. Bet to nosaukumi paver plašumu iztēlei un rada asociācijas ar pasaules kultūrvēstures zīmēm.
"Kalvis savā ziņā ir unikāls autors, jo viņš nekad neizceļ sevi priekšplānā un visu laiku cenšas sevi paturēt ēnā; Latvijā viņš nav tik labi pazīstams tā vienkāršā iemesla dēļa, ka viņa darbi līdz šim pamatā bijuši izstādīti ārpus Latvijas," stāsta kinorežisors, Kalvja Zutera draugs Dāvis Sīmanis. "Pasaule ir istabas stūris vai skatuve, uz kuras norisinās dzīve, un dzīvi mēs vienlaikus varam saukt par metaforisku un intelektuālu. Šeit ir tas, kas viņu apzīmē kā autoru – viņš piedāvā intelektuālu metaforu, katrā viņa darbā ir iespējams fiksēt kaut ko no viņa paša pieredzes."
“Stūrgalvis”, “Ofēlija, Hamlets un Joriks”, “Stūrgalvis, Sokrats un Goija” vai “Šūberts” – tie ir tikai daži no darbu nosaukumiem, kas skatītāju pietur un ievelk gleznas nebeidzamajos dziļumos
"Neviens elements nav lieks, katrs elements kaut ko nozīmē, un tā nozīme nav vienīgi šī tēla pirmatnējā būtība, bet arī kaut kas vairāk. Aiz katra slēpjas plašāka intelektuālā pieredze un refleksija no autora puses, un tas man ļoti fascinē, ka viņš apslēptām Dieva acīm raugās uz šo istabas stūri, uz šo mazo skatuvi – it kā klaustrofobisko vidi, un ievieto tajā šīs dzīves detaļas, intelektuālās metaforas," skaidro Sīmanis.
Pretstatā mūsdienām raksturīgajam pašportretu jeb selfiju stilam gleznotājs Kalvis Zuters savu bildi neliek pat savā mājaslapā, kur iespējams izpētīt mākslinieka iepriekšējos darbu ciklus. Un arī galerijā “Istaba” šīs, jaunākās izstādes “Lielais un mazie”, atklāšana netika rīkota par brīnumu daudziem apmeklētājiem.
