Dambis, īstajā vārdā Raimonds Lagimovs, savu stilu nemaina, kaut matu sirmums jau vēsta, ka mūziķim apritējuši piecdesmit. Dzimšanas dienas dāvana – izstāde galerijā “Istaba” ir vēl viens apliecinājums viņa mākslinieka gēnam, mantotam no vectēva, mākslinieka Aleksandra Lagimova.
“Pirmsākums ir agrīnās bērnības daiļrade,” pastāstīja mūziķis. Viņš atklāja, ka daudz zīmējis arī albumu noformējumiem.
Izstādē apskatāmas Dambja eļļas gleznas, viņa apzīmētās ģitāras, te ir arī viņa zīmētie koncertu plakāti, grupas koncertu karogs, skatuves tērpi un pašdarinātās rotas, bez kādām nav iedomājamas rokgrupas “Inokentijs Mārpls” un eksperimentālais projekts “Amorālā psihoze”.
“Ja runājam par protestiem, tās ir laikmeta zīmes – kas audzis padomju laikā, [zina], ka tad ļoti daudz kas nepatika, un tas droši vien atstāja neizdzēšamas pēdas gan uz psihi, gan uz skaņām, gan attēliem. Bet es domāju, ka gan mūzikā, gan attēlos parādās tas rokraksts. Ja es to neizpaustu ārēji caur mūziku un mākslu, varbūt es nebūtu tik mierīgs,” atzina Dambis.
Dambim ir arī savs raidījums radio “Naba” – “Bitīt matos” – un seši ierakstīti albumi.
“Par to saturu, protams, ka dažreiz tu domā, ka tas, ko darīji tīņa gados, liekas muļķīgs vai neprofesionāls. Tas ir tāds dzīves posms, un tu to sagremo. Bet cilvēks, es domāju, jau ļoti nemainās, vienalga, cik ļoti vecs viņš ir,” atklāja Dambis.