“Tā ir mana mīļākā gleznotāja un daudzus gadus viņai sekoju. Es tikai zinu to, ka ar mani notiek kas tāds, kas parasti ar mani nav, pamostas tādas kaislības, kas arī manī nav,” neslēpj izstādes apmeklētāja, literatūrzinātniece Anda Kubuliņa.
Izstādes apmeklētāju vidū sastopams arī mākslinieces draugs kopš sešdesmito gadu vidus. Mākslinieks-restaurators Eižens Valpēters, ar kuru kopā jaunībā sēdēts kafejnīcā “Kaza” un kurš iemūžināts arī vairākos portretos. Valpēters saka – pirmoreiz Delle viņu gleznojusi 1964. gadā –, un uzsver, ka māksliniece vienmēr gleznojot no dabas.
Birutas Delles septiņdesmit piektās jubilejas izstādei izvēlēts gleznas “Kurš Olīvu dārzā bij lieks…” nosaukums. Tā radīta 1977. gadā, mākslas vēstures zinātāji tajā saskata Delles radošo atradumu un spēju koncentrātu.
“Un no šīs ekspozīcijas “Kurš Olīvu dārzā bij lieks...” ir izcils darbs. Tas vēl ir aktualizējies, ja 70. gados padomju laikā nebija pat iespējams poētiskus vispārinājumus filozofiskus pat pateikt, tad tagad tas ir pilnīgi iespējams,” norāda Valpēters.
Viņš uzskata, ka šai gleznai ir “ļoti dellisks” stils: “Te ir eksistence, te ir nebanāls sižets, figūru atrašanās olīvu dārzā, kas latviešiem ir ļoti negaidīti, un patiesībā tas ir pat bībeliski.”
Valpēters arī uzsver, ka Biruta Delle glezno katru dienu – tas māksliniecei ir savpats eksistences, dzīvošanas stils, kas svarīgāks par daudziem citiem.
“Līdz ar to viņas rokraksts izveidojās, daudz redzot, zinot, domājot, jūtot,” bilst Valpēters.
75. jubileju māksliniece atzīmēs 17. janvārī. Ja zvaigznes būs labvēlīgas, iespējams, tieši dzimšanas dienā galerijā “Daugava” notiks tikšanās ar viņas talanta cienītājiem.
