„Man ir sakrāsots ļoti daudz. Es ļoti priecājos taisīt to, kas man patīk. Šausmīgi vienkārši. Jo jūs te redzat tieši to, ko jūs te redzat. Te nav nekādu zemtekstu, virsuzdevumu, piemēram, ka keramika tur… nezinu… simbolizē trauslo dzīvi vai kaut ko tādu. Nē, nē,” saka Juta Rindina.
Jau pirmajā sarunas minūtē Juta Rindina atbruņo ar savu tiešumu, īstumu un īpašo personības šarmu. Viņa stāsta, ka, veidojot jaunās izstādes darbus, absolūti ļāvusies tikai tam, ko pati vēlas un jūt, tāpēc izstādei varētu dot arī nosaukumu „Prieks”.
"Es vienkārši tik sen ar to jau nodarbojos un esmu jau tik veca, ka es domāju – man nekas nav nevienam jāpierāda. Es aiztaisīju durvis ciet darbnīcai, visas problēmas atstāju otrpus durvīm, baudīju prieku, vāzi taisot un apgleznojot," turpina māksliniece. "Es vienkārši esmu ļoti laimīgs cilvēks un nebaidos to teikt, jo Dievs man ir devis spēju ar rokām kaut ko uztaisīt un fantāziju, un es to vienkārši izmantoju. Tas nav mans nopelns patiesībā. Tas tā vienkārši ir. Un es priecājos, to darot, un es priecājos, ja kādam vēl tas patīk."
Juta Rindina stāsta, ka viņas darbi top impulsīvi. Vienkārši kādas personiskas noskaņas vai sajūtas iespaidā viņa pēkšņi zina, kādu vāzi vai citu keramikas darbu taisīt.
Jaunajā izstādē redzams pēdējā gada veikums, un tās ir tikai vāzes. Formās tīras un vienkāršas ar dažādu motīvu gleznojumiem, un bieži vien spīdīgi lakotas, kas Jutai Rindinai līdz šim nebija raksturīgi.
Tikai viena vāze ir no tālā 1994.gada, jo tas ir māksliniecei īpaši mīļš darbs, veidots Latvijas mālā un ļoti bagātīgi zeltīts. Savulaik izbraukājis puspasaules pa izstādēm, tas atvests mājās un tad saplīsis sīkos krikumiņos. Mest ārā roka nav cēlusies, un tad Juta Rindina atminējusies, kādu zīmīgu Borisa Bērziņa teicienu, un vāzi salīmējusi.
"Kādreiz ļoti, ļoti sen es kārtoju izstādi, kur bija porcelāna apgleznojumi, un apgleznoja arī Boriss Bērziņš. Karot viņa šķīvi, man tas nokrita un saplīsa, un tad nu man „ļipa trīcēja”, un es ar drebošām rokām viņam vakarā zvanīju un atzinos. Viņš man teica – meitiņ, neuztraucies! Salīmēts tas būs daudz vērtīgāks," atklāj Rindina. "Un tad es domāju – lūk, šito es izmantošu."
No jaunajiem darbiem viskošākā ir sarkana vāze ar austrumu motīviem. Juta Rindina atzīst – viņu ļoti valdzina Japānas un Ķīnas keramika, un šoreiz uz vāzes viņa likusi kopijas no ķīniešu gravīrām.
"Teikšu kā ir – tur ir mongoļu sekss uz zirga. Tādas tās gravīras ir. Es atradu vienā vecā grāmatā. Es atstāju vietu arī fantāzijai, bet tie zirgi man ļoti patika, tos es gan nokopēju tādus, kādi viņi ir," saka māksliniece.
Mākslas zinātnieks Andrejs Kaufmanis izstādi vērtē kā ļoti neparastu Jutas Rindinas rokrakstam.
"Viņas ierastais rokraksts – tie ir tādi alegoriski, figurāli tēli, arī figurāli trauki. Bet šoreiz ir ļoti lakoniska forma – skaidra, tīra. Un visi tie viņas raksturīgie tēli izpaužas tieši glazūrās un gleznojumos, kas atrodas uz vāzes virsmas, un šie gleznojumi ir ļoti spēcīgi. Ja tos izklātu taisnstūra formā uz audekla, tad tās būtu ļoti skaistas gleznas. Un tas ir ļoti interesanti,” uzsver Kaufmanis.
Jutas Rindinas jaunākais veikums – keramikas izstāde „Vāze” galerijas „Daugava” izstāžu zālē Ausekļa ielā būs apskatāma līdz 19.novembrim.
