Sadaļas Sadaļas

Kultūras rondo

Sabilē aplūkojama Mākslas akadēmijas studentu un pasniedzēju darbu izstāde

Kultūras rondo

Dobeles pilsdrupu atdzimšanas stāsts

Rēzeknē atklāts skanošs vides mākslas objekts "Savpatība"

FOTO: Rēzeknē atklāts skanošais vides mākslas objekts «Savpatība»

Mākslas objekts “Savpatība”, kas 15. jūlijā tika atklāts pie Latgales vēstniecības “Gors” Rēzeknē, ir muzikāls vēstījums, ko vairāku gadu garumā radījuši diriģents un Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava un režisors Roberts Rubīns. Savdabīgie spoguļobjekti aicina saredzēt un sadzirdēt pašam sevi, kā arī caur dziedošiem un dažādus instrumentus spēlējošiem dažādu Latvijas novadu ļaudīm atklāt mūsu valsts savpatību.

“Šo veidojot, manā dzīvē tas bija viens liels nogrieznis, jo šo projektu mēs sākām pirms septiņiem gadiem. Un tā ir ar daudzām tādām dzīvē un mākslā svarīgām lietām, kam tu esi pieķēries un atdevis lielu savu darba nogriezni, ļoti emocionāls tas brīdis,” atklājot skanošo vides mākslas objektu “Savpatība” pie Latgales vēstniecības “Gors” Rēzeknē, savās sajūtās dalījās multimediālās instalācijas idejas autors un diriģents Sigvards Kļava.

“Savpatība” aicina saredzēt un sadzirdēt pašam sevi – caur savdabīgiem un īpatnēji daudzšķautņainiem spoguļobjektiem ikvienam te ir iespēja izbaudīt kultūras un dabas mijiedarbību vienuviet. Atkarībā no atrašanās vietas un pārvietošanās ceļa, apmeklētājiem iespējams dzirdēt atsevišķus instrumentus un balsis dažādās kombinācijās.

Objektos izskan latviskais un savpatīgais, atklājot dažādas izloksnes un dziedājumus latviski, latgaliski, arī lībiski. “Tādi arī mēs esam, un tāda arī tā doma – parādīt mūsu to kopīgo kopienu, jo tā sākuma ideja bija šo rādīt pasaules cilvēkiem, kas nezina, kur atrodas Latvija, bet zina, kas ir Latvijas kultūra,” skaidroja Sigvards Kļava.

“Šodien tas, ko mēs te dzirdam, arī priekš manis ir liels brīnums un pārdzīvojums, jo viena lieta ir tas, kas ir studijā un ko iedomājamies, bet katra vide ir ar savu noskaņu, ar savu atmosfēru, ar savu mentalitāti, ar savu troksni.

Un mani ļoti interesē arī, kā būs jūras krastā, interesē, kā būs pilsdrupās, jo visur ir savādāk. Un es ļoti gribētu cerēt, ka šis formāts ir nevis kā koncerts, bet ka tas iekļaujas katrā vidē un ka mēs viens otram netraucējam. Nu tā kā tagad, es jūtu, ka pamazām cilvēki iekļūst tajā atmosfērā un,  tā moderni izsakoties, saprot spēles noteikumus. Un tā tas ir arī domāts, ka cilvēks var ienākt šeit uz piecām minūtēm, divdesmit piecām un četrdesmit minūtēm un viņam vajadzētu būt piederīgam šai atmosfērai. Un, ja runājam par muzikālo celiņu, tad kā jau dramaturģijā tam ir cēlumi un kritumi,” ideju atklāja Sigvards Kļava.

“Savpatībā” pārmaiņus un pamīšus, un netveramā mijiedarbībā spoguļos te tu redzi pats sevi, kā arī Aleksandru Maijeru no Krāslavas, Kristīni Kārkli, Edgaru Kārkli, Laimu Jansoni, Lieni Skrebinsku, Ligitu Spridzāni no Upītes, Ilgu Reiznieci un citus kopumā aptuveni 20 māksliniekus jeb, kā Sigvards Kļava tos šoreiz sauc, – brīnumbērnus: “Mēs divus gadus meklējām, braucām ekspedīcijās uz visiem Latvijas novadiem un dažādās arī vidēs – gan kultūras namos, gan baznīcās, gan folkloras kopās. Un tad no visa tā veidojās šī kolāža. Tie ir dziedājumi, kas šajā brīdī, manuprāt, iekļāvās tajā kopējā priekšnesumā.”

“Cerams, ka cilvēki nevis stāvēs, bet mēģinās kustēties, apskatīt tuvāk sevi gan spogulī, gan katrā vietā.

Tāpēc spoguļiem ir daudz šķautņu, jo katrā vietā, kur mēs stāvam, mēs redzam pilnīgi citu vidi, un šie dziedātāji tā kā iekļaujas starp mums. Un tāda ir tā doma, ka dziedātājs nav kaut kur kādā citā dimensijā. Tepat, skatoties uz spoguļiem, redzam, ka blakus sēž klausītājs un te dzied. Tāpēc spoguļi,” norādīja Sigvards Kļava.

“Savpatība” no 16. līdz 24. jūlijam apmeklējama Rēzeknē, upes ielokā pie Latgales vēstniecības “Gors”, pēc tam tā ceļos uz Limbažu pilsdrupām, bet augusta nogalē uz Rīgu, Arkādijas parku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt