Mākslinieka Mārtiņa Zaura darbus pazīst ikviens skolēns, kurš apmeklējis Annas Brigaderes memoriālo muzeju “Sprīdīši” – tieši Zaura darinātās koka skulptūras ar folkloras motīviem un teiku, pasaku tēliem ir muzeja vizītkarte. Mākslas pazinējiem Zaurs vairāk asociējas ar porcelāna apgleznošanu, ko viņš aizsāka 1950. gadu vidū, kad Rīgas Porcelāna fabrikā tika uzsāka masveida ražošana un tāpēc tika pieaicināti vairāki tēlnieki, tostarp Zārtiņš Zaurs. Mākslinieks savas dzīves laikā strādājis gan pie pasūtījuma darbiem, gan modelējis sīkplastiku – sieviešu, bērnu, dzīvnieku, putnu figūriņas, daudzfigūru skulpturālas kompozīcijas. Savu pēdējo personālizstādi viņš sarīkoja 1985. gadā.
Izstādes kuratore Irēna Bužinska uzsver, ka māksliniekam paticis eksperimentēt ar darba tēlu, krāsu un faktūru, tāpēc skatītājam būs interesanti vienā vitrīnā redzēt viena un tā paša darba dažādus variantus.
"Manuprāt, viens no tādiem šedevriem ir viņa indiešu dieviete. Mākslinieks bija piesūcinājis audumu ar porcelāna masu un to uzklājis uz figūriņas. Audums ir izdedzis, bet šī faktūra un auduma iespaids ir saglabājies. Tā, lūk, viena no indiešu dievietēm šajā izstādē ir ar tādu fantastisku ažūru, apģērbu ietērpta. Tādā veidā viņš to ir radījis," stāsta Irēna Bužinska.
"Porcelāns - tas nav tikai tie trauki, ko mēs ikdienā lietojam, tās smagās, masīvās kafijas krūzes. Tas ir ļoti cēls, ja tā var teikt, ļoti intelektuāls materiāls, kurā mākslinieks var, ja viņam ir vēlme ar to strādāt, parādīt savu meistarību un savu profesionālo līmeni ļoti dažādi. Man liekas, tas būs arī izstādes galvenais uzdevums, to mēs arī piedāvājam apskatīties šajā izstādē," norāda izstādes kuratore Irēna Bužinska.
Ekspozīcija būs atvērta līdz 27. septembrim, aicinot aplūkot košākos Zaura darbus no vairāku kolekcionāru, tostarp Pētera Avena, privātajām kolekcijām.
