Dienas ziņas

Latviešu valodas apguve ukraiņiem pašreiz atkarīga no brīvprātīgajiem

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Preiļos atklāta Jāņa Gleizda piemiņas istaba

Cilvēks dzīvo, kamēr viņu atceras. Preiļos atklāta fotogrāfa Jāņa Gleizda piemiņas istaba

Preiļos atklāta izcilā fotogrāfa, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera Jāņa Gleizda piemiņas istaba. Saglabāt Jāņa Gleizda mantojumu uzņēmies fotogrāfs Igors Pličs, kurš Gleizda personīgās mantas ieguvis no fotogrāfa dēla.

Cilvēks dzīvo tik ilgi, kamēr viņu atceras. Preiļos atklāta fotogrāfa Jāņa Gleizda piemiņas istaba
00:00 / 04:41
Lejuplādēt

Rēzeknes pusē dzimušais fotogrāfs Jānis Gleizds astoņdesmit piecu gadu vecumā, nu jau pirms divpadsmit gadiem, aizgāja mūžībā. Šobrīd fotogrāfa mantojums – skices, pieraksti, apbalvojumi, fotogrāfijas, to negatīvi, nonākuši Preiļos, pilsētas senākajā koka ēkā, kurā saimnieko fotogrāfs Igors Pličs. Piemiņas istabu veidojot, Igors Pličs vēlas saglabāt un godināt leģendāro fotogrāfu Jāni Gleizdu, no kura mūsdienu fotomākslinieki daudz varot mācīties: "Lai daudzi mūsu paaudzes fotomākslinieki nosprauž sev mērķi un panāk vismaz daļu no tā, ko Jānis ir savā dzīvē panācis. Tādēļ es par viņu iestājos, viņš ir mans favorīts, es uzskatu, ka tā ir mana misija, jo Jānis Gleizds un viņa ģimene bija man pazīstama, un plus viņš ir Latgales izcelsmes cilvēks, un viņš ir pasaules līmeņa slavenība foto mākslā, jo viņš ir pirmais, kurš saņēma Triju Zvaigžņu ordeni par nopelniem foto mākslā."

Gleizds dzīves laikā ar saviem darbiem piedalījies vairāk nekā 800 izstādēs gan Latvijā, gan ārvalstīs. Darbi tika atzinīgi novērtēti, ir saņēmis ap 600 diplomiem un 170 medaļas.

"Viņš bija pirmais tā žanra, ko sauc par aktu, pirmais celmlauzis. Viņš fotografēja, bet šeit bija tabu, jo uzskatīja, ka tā ir pornogrāfija, bet viņš fotografēja un sūtīja uz ārzemēm, kur saņēma balvas, atzinumu. Un tikai pēc tam šeit atzina, ka tā nav pornogrāfija, ka tas ir fotogrāfijas mākslas žanrs, ko sauc par aktu fotogrāfiju," skaidro Igors Pličs.

Igors Pličs Jāņa Gleizda piemiņas istabā

Lai gan Jānis Gleizds 24 gadu vecumā zaudēja plaukstas, tas viņam nebija šķērslis pilnveidoties mākslas jomā, pievēršoties melnbaltajai fotogrāfijai un sarežģītajai un darbietilpīgajai izohēlija tehnikai. Fotogrāfijās iemūžinot aktus, kluso dabu, portretus, sportu un ainavas.

"Viņš ir tas foto mākslinieks, kurš pa priekšu savas domas, idejas uzzīmēja uz papīra un tikai pēc tam viņš realizēja fotogrāfijā. Tā ir tā īstā māksla, ko mēs daudzi nepiekopjam. Mēs bieži vien fotografējam ar principu – varbūt kaut kas sanāks." Igors Pličs atver piezīmju burtnīcu, kurā uzskicētas fotogrāfiju idejas. "Ļoti liels perfekcionists bijis, ļoti daudz fotografējis, kaut vai tās pašas meitenes, bet atlasē, ko viņš laida pasaulē, nemaz tik daudz nav. Viņš daudz arī iejaucās fotogrāfijā, lai gala rezultātu panāktu, viņš skrāpēja, gleznoja, lika aplikācijas, retušēja. "Fotošopa" toreiz nebija! Kamēr nonāk līdz gala rezultātam, paskatieties, ir skrāpējumi, gleznojumi, pastiprināja, ko viņš izjuta. Viņam bija vīzija, ko grib sasniegt."

Piemiņas istaba ir tā vieta, kur stāstīt, rādīt un popularizēt izcilo fotogrāfu, jo, kā uzsver Igors Pličs, cilvēks dzīvo tik ilgi, kamēr par viņu kāds runā un atceras. Jāteic, pēc diviem gadiem tiks svinēta Jāņa Gleizda simtgade, un Igors Pličs atklāj, ka gaidot jubileju, ir iecere izveidot Jāņa Gleizda balvu fotogrāfijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt