Boltanska «Sirdspuksti» - refleksija par dzīvības un nāves robežu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Ievērojamā franču laikmetīgās mākslas meistara Kristiana Boltanska personālizstāde ir viens no Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas gada atklāšanas programmas nozīmīgākajiem notikumiem. Tā ir refleksija par dzīvības un nāves robežas pārkāpšanu un dzīvības trauslumu.

No 19. janvāra līdz 20. aprīlim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles „Arsenāls” Radošajā darbnīcā Kristians Boltanskis prezentēs divus izcilus, pasaulē plašu atzinību guvušus mākslas projektus – videodokumentāciju „Starp laikiem” („Entre Temps”) un radošo pētījumu „Sirdspukstu arhīvs” („Archives du Coeur”), kurā varēs piedalīties ikviens izstādes apmeklētājs.

Sirdspukstu arhīva veidošanu Kristians Boltanskis uzsāka 2005.gadā, tajā jau piedalījušies vairāki desmiti tūkstoši cilvēku.

Izstādes apmeklētājiem tiek piedāvāta iespēja ierakstīt savus sirdspukstus, kuri vēlāk tiks pārraidīti uz projekta galveno serveri – sirdspukstu bibliotēku, kas atrodas Edžimas (Ejima) salā Japānas jūrā. Katrs radošā pētījuma dalībnieks varēs iegūt personīgo sirdspukstu ierakstu CD datu nesējā.

Videoinstalācijā „Starp laikiem” (2003) mākslinieks turpina savas daiļrades vienu no būtiskākajām tēmām – cilvēka individuālo pārdzīvojumu un atmiņu izpēti. Videoprojekcijā redzami Kristiana Boltanska fotoportreti, kas attēlo pakāpenisku viņa sejas transformāciju citā vecuma stadijā un dažādos laika posmos sākot no sešiem līdz piecdesmit septiņiem gadiem.

Kristians Boltanskis savos darbos apvieno personisko skatījumu ar antropologa, etnogrāfa un sociologa cienīgu izpēti par tādiem ikvienam cilvēkam svarīgiem jautājumiem kā nāve, zaudējums, izzušana, personīgā un kopējā atmiņa. Pasaulē nav divu vienādu cilvēka sirdspukstu.

Autors nojauc robežas starp dzīvību un nāvi, starp pagātni un šodienu. „Sirdspukstu arhīvs” atgādina, ka dzīvība ietver sevī trauslumu, nāves robeža tiek šķērsota ik brīdi.

Kristians Boltanskis (1944) ir viens no pasaulē pazīstamākajiem mūsdienu Francijas māksliniekiem. Viņa darbi ir bijuši eksponēti daudzos pasaules mākslas muzejos un galerijās, to skaitā Modernās mākslas muzejā Parīzē, Vīnes Kunsthallē, Stedeljik muzejā Eindhovenā, Vaitčapelas galerijā Londonā, Laikmetīgās mākslas muzejā Čikāgā, Laikmetīgās mākslas muzejā KIASMA Helsinkos, Ludviga muzejā Ķelnē. Mākslinieks ir piedalījies prestižākajās laikmetīgās mākslas skatēs – 1972. un 1986. gada „Documenta”, 1993. un 1996. gada Venēcijas biennālē. Dzīvo Parīzes piepilsētā Malakovā (Malakoff).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti