Mākslinieks skaidroja, ka šajā izstādē mēģina atrast cēloņsakarības starp fizioloģiskiem, hormonāliem procesiem homo sapiens organismā un cilvēcības būtību. Viņš stāstīja: “Uztverot sevi caur apziņas, garīguma un morāles prizmu, mēs bieži aizmirstam, ka homo sapiens ir plēsīgs, agresīvs, savtīgs un gribošs bara dzīvnieks. Tā uzvedība tiek noteikta bioķīmisko procesu līmenī un ir atkarīga no hormonu – bioaktīvo vielu – iedarbības. Hormoni vieno mūs ar dzīvnieku pasauli un sagrauj mītu par cilvēka īpašo izcelsmi, jo ir vienādi un universāli visām dzīvajām būtnēm.”
Panteļejevs arī atzīmēja, ka nesniedz atbildes uz lielajiem jautājumiem, bet gan konstatē hormonālā fona ietekmi uz civilizācijas vēsturi caur vēsturisko personu – Ļeņina, Riharda Vāgnera, Modesta Musorgska tēliem. Viņš atzīmēja: ““Ļeņins spermas jūrā” ir metafora stagnējošās civilizācijas apsēklošanai, apaugļošanai un restartēšanai.
Visas skulptūras ietver metaforu, bet radošo metožu diapazons ir no naturālistiska reālisma līdz konstruktīvai, ģeometriskai stilizācijai.
Jautājums, kā izdarīt darbu un sasniegt rezultātu, man ir svarīgākais tēlniecībā, pretējā gadījumā es izvēlētos citas izteiksmes iespējas.”
“Nenoliedzu, ka šī izstāde ir skatiens caur dzimuma piederības (gender, angļu.val.) prizmu,” norādīja Panteļejevs. “Es esmu balts eiropeīds, vīrietis, heteroseksuāls, lietoju uzturā gaļu, ikdienā pārvietojos ar automobili, neesmu visaptverošas tolerances pret jebkuru citādību paraugs un neuzskatu, ka sazvērestības teorijas vienmēr ir tukšs un nepamatots izdomājums. Es uzskatu, ka pastāv sieviešu un vīriešu pasaules, ekskluzīvas, mentālās teritorijas, savstarpēji nesasniedzamas un neuztveramas. Daļa darbu tika radīta 2020. gada pavasarī, Covid-19 izsauktās ārkārtējās situācijas laikā, kas nevarēja neatstāt ievērojamu emocionālo nospiedumu uz tiem.”
Kā skaidroja galerijas pārstāve, mākslas vēsturniece Ilze Žeivate, Gļebs Panteļejevs ir viens no spožākajiem un daudzveidīgākajiem Latvijas tēlniekiem, kurš strādā visās tradicionālajās tēlniecības jomās – stājtēlniecībā, vides mākslā un monumentālajā tēlniecībā. “Viņa skulptūrām ir skaidra, reālismā balstīta plastiskā forma – no lakoniskas un minimālistiskas līdz barokāli bagātai. Tā var būt gan fotoreālistiska, gan abstrakta, statiska vai kinētiska. Māksliniecisko formu vēl vairāk bagātina dažāda tēlniecisko materiālu izvēle, ko Gļebs Panteļejevs bieži izspēlē asprātīgos un savstarpēji kontrastējošos savienojumos. Viņa darbi ir bronzā, alumīnijā un tēraudā, granītā, marmorā, kokā, stiklā un sintētiskajos materiālos. Tikpat daudzveidīgs ir darbu saturs – filozofisks vai tīri zinātnisks, asprātīgs, sociālkritisks, kultūrvēsturisks un politisks,” norādīja Žeivate.
Par mākslinieku
Gļebs Panteļejevs (1965) beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu (1991). Kopš 1991. gada sarīkojis 16 personālizstādes un piedalījies vairāk kā 40 grupas izstādēs Latvijā, Igaunijā, Baltkrievijā, Zviedrijā, Dānijā, Vācijā, Čehijā, Skotijā, Lielbritānijā, Francijā, Kiprā, Kanādā, Meksikā un Japānā. Saņēmis daudz balvu un godalgu, radījis virkni ievērojamu, Latvijas vēsturei un kultūrai veltītu pieminekļu un vides objektu dažādās Latvijas pilsētās. Gļeba Panteļejeva darbi atrodas publiskās kolekcijās – Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Jūrmalas pilsētas muzejā, Latvijas Kara muzejā, Latvijas Bankā, Latvijas Nacionālajā operā un baletā, ''Latvijas Gaisa satiksmē'' (Rīga, Latvija), “Deutcshe Aerospace” (Minhene, Vācija) un Katcovas skulptūrparkā (Katcova, Vācija).
