Bruno Birmaņa fotogrāfijas ieved telpā, kurā citādi nevar iekļūt: tās ir baleta aizkulises. Cik sakāpināta reizēm mēdz būt sabiedrības interese par aizkulisēm, tik balets tās rūpīgi sargā – ne jau tādēļ, ka tur notiktu kas nosodāms. Balets ir, iespējams, pēdējā māksla, kas sargā ticību ilūzijai – vides, personāža, stāsta. Turklāt tas attiecas arī uz moderno baletu: joprojām skatītājs nedrīkst redzēt piepūli, ar kādu šī māksla top. Klasiskais balets savukārt ir arī viskodētākā mākslas forma: katrai dejas valodas vienībai atbilst noteikta plastiska zīme, starp kurām nav vietas dažādi tulkojamām, nepareizām vai pavirši izpildītām kustībām.
Birmanis skata aizkulišu dzīvi plašā amplitūdā – no nepretenciozas reportāžas, kurās nozīme ir detaļām, līdz estetizētām kompozīcijām, kurās lielu lomu spēlē gaisma un krāsa. Visās pārsteidz fotografēto personu uzticība, ka tās nepamana fotogrāfa klātbūtni, kā arī maģiskā atmosfēra pirms un pēc priekšnesuma, kas nav domāta skatītāju acīm, par izstādi izsakās mākslas kritiķis Vilnis Vējš.
Modes mākslinieks Bruno Birmanis ir izpelnījies starptautisku un pašmāju atzinību kā „Nepieradinātās modes asamblejas” idejas autors un organizētājs, kuru ir apmeklējuši modes pasaules slavenības Zandra Roudsa, Pako Rabane u.c., kā arī piedaloties vairāk nekā 30 autorkolekciju šovos un skatēs Romā, Venēcijā, Parīzē, Londonā, producējot un režisējot Maskavas modes nedēļu no 1995. – 1999. gadam, kā arī dažādos pašmāju radošajos projektos. Šoreiz savu radošo darbību Birmanis nav iemūžinājis tērpos, bet gan fotogrāfijās. Fotogrāfijās tapušas ar Latvijas Nacionālās operas atbalstu, paceļot priekškaru uz baleta apbrīnojamo un noslēpumaino – aizkulišu pasauli.
