Mākslinieka Ufes Isoloto (Uffe Isolotto) un kuratora Jākoba Lilemozes (Jakob Lillemose) radītā hiperreālistiskā fantāzija, kurā saplūst vizuālās mākslas, kino, scenogrāfijas, dizaina un literatūras jomas, stāsta par cilvēces nākotni vizuāli krāšņā nezināmu augu un dabas elementu vidē ar atsaucēm uz Rīgas jūgendstila arhitektūru.
"Stāsta centā ir kentauru ģimene, kas apdzīvo pasauli, ko raksturo gan dramatiski, gan dīvaini dabas procesi, kas radikāli mainījuši dzīves un izdzīvošanas apstākļus. Tā lūkojas nākotnē, iekļauj elementus no pagātnes. Tā ilustrē neskaidro šodienu, kurā cilvēki navigē starp bioloģiju un tehnoloģiju, ekoloģisko katastrofu un planētas mīlestību, bezcerību un cerību," atklāja izstādes kurators Jākobs Lillemoze.
"Lai arī Latvijā vēl arvien nav sava nacionālā laikmetīgās mākslas muzeja, nedrīkstam piemirst par topošā muzeja kolekcijas mākslas darbiem, māksliniekiem un kolekcijas ģeogrāfisko tvērumu – Baltijas jūras reģionu. Šī gada laikā esam atbalstījuši jaunākās paaudzes mākslinieku centienus, māksla sākusi apdzīvot muzeja zemi, nupat Baltajā naktī notika kolekcijas video darbu skate, un šo gadu noslēdzam ar grandiozu izstādi jaunā izstāžu zālē, kas ir vistuvākā iespējamā lokācija nākotnes muzejam," stāstīja izstādes producente, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda vadītāja Elīna Vikmane.
Viņa atzīmēja, ka šī izstāde tapusi "kā patiesi kolektīva prakse gan dažādu mākslas jomu saplūsmes, gan izstādes tapšanā iesaistīto cilvēku kontekstā".
"Izglītības un diskusiju programmas izveide kopā ar partneriem sākās jau līdz ar izstādes pirmajām idejām. Izstādes iekārtošanā devām reālu praksi Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem, bet jaunās izstāžu telpas izveidē līdzdarbojās būvniecības sektora speciālisti, kas saviļņoti atzina, ka izstāde ir mainījusi viņu priekšstatus par mākslas procesiem – iepriekš uzskatījuši, ka māksla tos neinteresē, bet tagad izjautā mūs par mākslas tapšanu un vēlas izstādi apmeklēt kopā ar ģimenēm vai draugiem," norādīja Vikmane.
Izstādes sastāvdaļa ir stāsts "No zemes klēpja" par pieaugšanu un jaunas, nezināmas pasaules iepazīšanu pēc "Uzplaukuma" no jauna kentaura perspektīvas. Tas pārvaicā priekšstatus par uzplaukuma nozīmēm, nākotnes dzīvi uz Zemes un cilvēka lomu tajā.
Stāsts apmeklētājiem būs pieejams kā drukātā, tā audio versijā.
Pavadošā programma iekļauj mākslinieku lekcijas, izglītības programmu vidusskolēniem, kas tiks iekļauta "Latvijas skolas somas" programmā, kā arī diskusiju ciklu.
Par mākslinieku un kuratoru
Ufe Isoloto darbojas telpiskajā un digitālajā tēlniecībā, videomākslā un animācijā. 2007. gadā absolvējis Dānijas Karalisko mākslas akadēmiju. Dzīvo un strādā Kopenhāgenā, piedalās izstādēs Dānijā un ārvalstīs, tostarp, eksponējies "Arken" laikmetīgās mākslas muzejā, Dānijas Mākslinieku savienības izstāžu zālē, Sv. Nikolaja baznīcas laikmetīgās mākslas centrā un Malmes mākslas galerijā. Darbi iekļauti Dānijas Nacionālās galerijas un Holstebro mākslas muzeja kolekcijās. 2022. gadā pārstāvējis Dāniju Venēcijas mākslas biennālē.
Savā daiļradē mākslinieks pastāvīgi atgriežas pie mūsdienu mainīgās tehnoloģiskās realitātes atspoguļošanas un apjēgsmes ar kompozītķermeņu palīdzību, izaicinot iestāvējušos priekšstatus par cilvēcisko un necilvēcisko. Viņa darbu uzmanības centrā ir tā dēvētais posthumānais stāvoklis, kurā cilvēks arvien vairāk atsvešinās no paša radītajām tehnoloģijām un kur atgriešanās pie dabas kļūst jo dienas, jo grūtāka.
Jākobam Lillemozem ir Kopenhāgenas Universitātē iegūts doktora grāds mākslas vēsturē ar fokusu uz jauno mediju mākslu un katastrofu pētniecību. Viņš sarakstījis vairākas grāmatas par Amerikas kino, bijis mākslas žurnāla "Frieze" korespondents un autors mākslas kritikas platformā Kunstkritikk.dk. 2022. gada Venēcijas mākslas biennālē kūrējis Dānijas paviljonā skatāmo Ufes Isoloto izstādi "Mūsu mājas bija Zeme".
