Šī gada Rozentāla skolas absolventiem ir paveicies, jo pirmo reizi pēc ilgāka laika diplomdarbi skatāmi nevis skolas gaiteņos, bet gan īstā izstāžu zālē – mākslas centrā "Noass". Te apskatāmi stājmākslas, foto un multimediju dizaina darbi, kas no autoriem prasījuši daļu dvēseles, izcilu prāta skaidrību un paātrinātus sirdspukstus. Iespējams, arī asaras, varbūt tāpēc izstādei dots nosaukums "Asaru sēklas".
"Ir ļoti sarežģīti nonākt pie tā kopējā nosaukuma, kas ir tāds apvienojošais, un tad tās asaru sēklas ir nedaudz ar pašironiju par to, ka viss ir slikti, viss ir grūti. Ir ļoti vērtīgi prast to transformēt un radīt kaut ko jaunu un skaistu no tā, un tad tās jau arī ir tās asaru sēklas," pauž gleznošanas novirziena absolvents Valters Artūrs Vītols.
Par skolas devumu multimediju novirziena absolvente Sofija Pētersone saka: "Man šķiet, tā sadarbība starp reālo pasauli un mākslinieka pasauli – tas ir ļoti svarīgi, to arī mums māca šeit, skolā. Vispār ļoti daudzveidīgi mediji, ko var iemācīties. Un patstāvību!"
"Mūsu skola ir tik burvīgi jocīga, un gan skolēni, gan skolotāji ir tik savādi un tik patiesībā ļoti draudzīgi dzīvojoši un viens otru pieņemoši. Tas ļoti palīdz veidot to savu neatkārtojamo personību,"
piebilst Valters Artūrs Vītols.
Animācijas novirziena skolotājs Dzintars Krūmiņš pauž: "Mēs, tie skolotāji, kas esam "rozīšu" skolā, viņus mācām, lai viņi varētu radīt dzīvu mākslu. Šinī izstādē tad ir tas rezultāts. Katrs mākslas darbs, neskatoties, vai tā ir fotogrāfija vai glezna, animācija, video, ir dzīvs, piepildīts ar ideju, ar domu, tie nav tādi tukši darbi."
Tikmēr grafikas novirziena skolotāja Ināra Garklāva atzīmē: "Viņi ļoti cenšas izlauzties no tradicionālā formāta, no tradicionāliem rāmjiem. Viņi ļoti dziļi cenšas ielauzties zemapziņā."
Par katra skolēna unikalitāti un patstāvību stāsta gleznošanas novirziena skolotāja Vita Jurjāne: "Tas ir jauki, ka, skatoties riņķī, neviens otru neatkārto, neliekas, ka viņi ir klonēti, bet katrs pats. Katrs ir mācējis pamatot to, kāpēc viņš darījis tieši tā, kā te mēs to redzam."
Savukārt fotogrāfijas un datorgrafikas novirziena skolotājs Mārtiņš Lablaiks uzsver, ka Latvijas kultūrtelpa pēc kādiem gadiem desmit redzēs ļoti daudzus jaunus, stiprus vārdus:
"Tā kā viņi tās durvis ir pavēruši, viņi nekur prom neies, varbūt uz kādu laiku kaut kur ārzemēs mazliet pastažēsies, pamācīsies, bet viņi atgriezīsies šeit un tad mēs redzēsim."
Izstāde "Asaru sēklas" mākslas centrā "Noass" būs apskatāmā līdz 17. jūnijam.
