"Suzani. Vienas izšuvējas stāsts" ir izstāde, kurā ikviens var iepazīt Uzbekistānas tradicionālo mākslu. Lai gan tradīciju turpinātāju kļūst arvien mazāk, amatniece Madina Kasimbajeva kopā ar savām māceklēm joprojām turpina veidot īpašās tekstilijas, ievijot tajās arī tradicionālos elementus.
"Ir ļoti svarīgi to saglabāt nākotnei, lai mēs apzinātos savas saknes," skaidro mākslas vēsturniece, izstādes kuratore Binafša Nodira no Uzbekistānas. "Meistariem ir svarīgi nodot šo tradīciju nākamajām paaudzēm. Tādas meistares kā Madina Kasimbajeva sniedz lielu ieguldījumu tradīciju saglabāšanā, nododot savas zināšanas māceklēm. Šūšanas tehnikas ir tradicionālas un tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Taču tas nenozīmē, ka mūsdienu meistarēm ir jākopē vecie darbi. Saglabājot kanonus un tradīcijas, viņas rāda savu radošo rokrakstu."
Izšūšana ir viens no sarežģītākajiem un laikietilpīgākajiem tradicionālās mākslas veidiem Uzbekistānā. Tādēļ aizvien retāk cilvēki izvēlas šīs tradīcijas turpināt. Suzani dekoratīvās sienas tekstilijas pamatā ir izšūšana ar zīda diegiem uz zīda vai kokvilnas auduma. Dažādos valsts apgabalos izmanto atšķirīgas izšūšanas tehnikas un ornamentus, kuru vidū izceļas Taškentas skolas tradīcija. To varam aplūkot arī izstādē.
Tās centrālajā daļā izvietots astoņus metrus garš suzani, kas tapa trīsarpus gadu laikā, meistarei darbojoties kopā ar piecpadsmit māceklēm. "Rīgas biržā" tik apjomīgs darbs ir izstādīts pirmo reizi. Turklāt Latvija ir pirmā valsts ārpus Uzbekistānas, kur būs apskatāmi šie darbi. Šādi izšuvumi tradicionāli visbiežāk tiek veidoti kāzām.
"Lai tad, piemēram, uz jauno pāri neviens nemestu ļaunu aci, tad tika veikti šie greznie izšuvumi, un viesi, kas ieradās, viņi vairāk skatījās nevis uz jauno pāri, bet vairāk uz to, kas viņiem bija aizmugurē. Uz šiem skaistajiem izšuvumiem, kas tā kā piesaistīja šo acu skatu un pārņēma varbūt visu negatīvo enerģiju, vēlot pārim tikai labas lietas," stāsta mākslas muzeja "Rīgas birža" izstāžu kuratore Kristīne Milere. "Mūsdienās tas vairāk ir kā dizaina elements, ko arī mēdz izmantot tradicionālās mājās."
Katra no māksliniecēm darbos rada savu kosmosu.
"Diemžēl mūsdienās mēs esam zaudējuši daļu no tradicionālo simbolu skaidrojumiem, mēs vairs nezinām, ko tie nozīmē. Taču tradicionālie raksti savu simbolismu saglabā," teic mākslas vēsturniece, izstādes kuratore Binafša Nodira.
"Darba centrā mēs redzam saules simbolu, un gar malām ir arī zvaigžņotā debess. Ir arī iepīti vēl dažādi citi simboli. Kā aizsardzības simboli, arī ļoti raksturīgi tieši Uzbekistānai, mandalas simbols jeb bodem. Tas arī tur ir redzams. Zvaigznes ļoti daudz var redzēt un arī dažādus augus, ziedus, kas konkrētajā brīdī, kad izšuvējas ir veikušas šo izšūšanas procesu, ir bijušas, piemēram, viņu dārzos," stāsta Kristīne Milere. "Ir pāris elementi, kas patiesi ir ļoti līdzīgi tiem, kurus mēs varam redzēt savos izšuvumos. Piemēram, centrā mēs redzam vienu no elementiem, kas gan pēc formas, gan pēc rakstiem ir ļoti līdzīgs. Un varbūt arī krāsu lietojums. Mēs arī savos tautastērpos daudz izmantojam sarkano krāsu. Un tas krāsu salikums arī ir tāds, es teiktu, ļoti līdzīgs arī mūsu tekstiliem."
Iepazīt šo kultūru un tās mākslu izstādē "Rīgas biržā" varēs līdz 5. maijam. Tāpat ikviens var apmeklēt papildu pasākumus muzejā, kuros apmeklētājiem būs iespēja arī praktiski izmēģināt amatniecības prasmes.
