Pēteris Martinsons dzima Daugavpilī 1931. gadā, un jau no bērna kājas viņš interesējās par mālu. Daugavpils Marka Rotko mākslas centra krājuma departamenta vadītāja Zane Melāne stāsta: "Viņš veidoja no māla lellēm galvas, spēlējoties kopā ar saviem draugiem un arī brāli un māsu, un viņš arī veidoja jau bērnībā dažādus maketus."
Sākotnēji Pēteris Martinsons vēlējies kļūt par mežsargu un nemaz nav klausījies apkārtējo cilvēku novērojumos par to, ka saredz viņā mākslinieku, tomēr iznācis pretējais un Martinsons ieguvis pasaulslavena keramiķa statusu.
"Viņš ļoti daudz strādāja tieši ārpus Latvijas robežām. Gan Poltavā, Ukrainā, veidojot savus porcelāna darbu sērijas, gan arī Ļvivā, veidojot mākslinieciski funkcionālus traukus," skaidro Zane Melāne.
Lai gan Pēterim Martinsonam bijusi arhitektūras izglītība, šajā profesijā viņš strādājis vien neilgu laiku. Tomēr iegūtā izglītība atspoguļojas viņa keramikas darbos, atzīmē Zane Melāne: "Piemēram, skatoties porcelāna stacijas, viņa burvīgās pilsētas, tas viss zināmā mērā atspoguļo viņa kā arhitekta būtību."
Martinsons bija pirmais mākslinieks no Latvijas, kurš kļuva par Ženēvas Starptautiskās Keramikas akadēmijas biedru. Pateicoties šim statusam, arī Latvijā ienāca laikmetīgā keramika.
"Viņš bija celmlauzis, kas ievirzīja keramikas nozari mazliet citā virzienā, šajā laikmetīgajā virzienā, lika domāt mazliet savādāk," teic Zane Melāne.
Lai neaizmirstu Martinsona veikumu, lai mācītos no viņa spēju ieraudzīt pasauli daudz plašāk, arī mūsdienu jaunieši no mākslas vidusskolas tiek aicināti piedalīties īpašās darba grupās.
Savu mūža radošo darbu izlasi Martinsons 2013. gadā uzdāvināja Daugavpils Marka Rotko mākslas centram. Pagājušā gadā blakus centram pēc kādreizējās pulvernoliktavas renovācijas izveidota Martinsona māja, kur izvietota pastāvīgā ekspozīcija "Sapņu pilsēta".
