Vairāk nekā 200 lappusēs Viks atspoguļo vasaru, kuru reiz pavadījis kopā ar saviem un brāļa, komponista Imanta Kalniņa bērniem. Tas ir stāsts par dabu, piedzīvojumiem, draudzību un kopā būšanas vērtību.
"Tas īstenībā ir apliecinājums tam, cik svētīgi ir, kad vecāki investē bērnos savu dzīvi," norāda autors.
Grāmatas varoņi ir bērni, kuri dzīvo kā indiāņi un laiku pavada dabā – pēta mežus, makšķerē, iepazīst purva vidi, lasa mellenes un meklē vietu vigvama celšanai. Indiāņu tematika grāmatā nav nejaušība, šo iedzīvotāju dzīvesveids un vērtības Vikam ir ļoti tuvas.
Viņš skaidro: "Man ar indiāņu pasauli ir ļoti tuva garīga kopība.
Viņi sen ir sapratuši, ka pasauli pārvalda dabas likumi, nevis cilvēku parlamentos pieņemtās regulas un ruļļi."
Grāmatā katram varonim ir dots savs indiāņa vārds. Vika dēls Klaids, piemēram, stāstā ir Lecīgā Burkāna lomā, bet pats rakstnieks sevi nodēvējis par Melleņu Lāci. To, kāpēc tieši šāds vārds, atklāj grāmatas nodaļa.
"Mēs ar mazajiem indiāņiem gājām uz mežu. Atradām melleņu purviņu, kur bija mellenājs. Tad es atlaidos. Man bija tāda jaka ar zvērādas imitāciju, brūna. Un viens no mazajiem indiāņiem saka "lācis mellenēs", uz mani rādot," stāsta Viks.
Dabas tēma vijas cauri visai grāmatai. Viks uzsver – tā ir vide, kas izglīto, attīsta un raisa fantāziju. Rakstnieks cer, ka "Lecīgais Burkāns un citi indiāņi" mudinās kā lielus, tā mazus nolikt malā viedtālruņus un kopā doties piedzīvojumos dabā.
Autors spriež:
"Šis laiks, kas piespiež varbūt cilvēkus vairāk pie mājas, savā naturālajā vidē, tas liks saprast, kas ir pamatvērtības."
