Grāmatas tapšanai par Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolas vēsturi un tās personībām bija īstais brīdis. Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas direktore Inga Auziņa saka, ka tā ir laime un vienlaikus pienākums – atskatīties uz 100 gadu darbu skolā: "Ir izcila laime, ka ir cilvēki, no kuriem tu vari iegūt dzīvās atmiņas. Patiesībā šis bija pēdējais brīdis. Mēs trīs gadus veidojām šo grāmatu. Labi, ka Imbovicas kundze un Engelmanes kundze piekrita šo grāmatu vispār veidot. Man jau sākumā bija viena atbilde – ja mēs to neizdarīsim, tad kurš to izdarīs!? Mēs esam trāpījušies laikā, kad skolai ir 100 gadi."
"Par grāmatas primāro uzdevumu izvirzījām mērķi uzburt emocionālo tiltu, kas dotu iespēju iepazīt Liepājas Mūzikas vidusskolas darbību caur pedagogu un absolventu dzīvesstāstiem – gan pilsētas mūzikas norišu kontekstā, gan kopā ar viņiem aizceļojot arī tālāk Latvijā un pasaulē," grāmatas priekšvārdā raksta grāmatas autore, kultūras žurnāliste Indra Imbovica. Šī nav viņas pirmā grāmata.
"Šī grāmata varbūt netaptu tik dziļa un pētnieciska, bet man jāsaka liels paldies profesorei Baibai Jaunslavietei, kura turēja augstu latiņu un neļāva to nolaist. Pieredze man jau bija, jo pirmā grāmata man tapa par Valdi Vikmani, kur es piedalījos, pēc tam nāca ļoti apjomīgs darbs par matemātikas profesoru Jāni Menci, grāmata ir aizgājusi tālu pasaulē uz daudzām valstīm," stāsta autore.
Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolas simtgadei veltītās grāmatas "Vējā dzimusī: ar sirdi uz delnas, ar saknēm smiltīs" tapšana bijusi ļoti apjomīgs un smags darbs, saka Indra Imbovica: "Man bija svarīgākais, lai tā ir grāmata ar miesu un asinīm, pilnskanīga, pulsējoša. Kas šodien lasītu grāmatu, ja mūziķu padarītos darbus var atrast un izlasīt internetā?"
Simtgades laikā Liepājas Tautas konservatoriju un Mūzikas vidusskolu beiguši vairāki tūkstoši audzēkņu, visas radošās personības iekļaut grāmatā nebija iespējams, taču īpaši izceltas mūziķu dzimtas, stāsta grāmatas līdzautore, muzikoloģe Aija Engelmane. Intervēti mūzikas ļaudis, kuri dzīvo Kanādā, Vācijā, Dānijā, Portugālē un citviet pasaulē: "Visu atsvaidzina intervijas, sarunas, arī fotogrāfijas. Man bija ārkārtīgi interesanti lasīt 20. un 30. gadu avīzes "Kurzemes Vārds" eksemplārus. Tā rosīgā kultūras un ekonomiskā dzīve kāda bija Liepājā, tā ir apbrīnojama."
Tas ir vesels laikmets, kur svarīgs ir sociālekonomiskais fons, uzsver Indra Imbovica: "Liepājas filharmonija – pirmā Baltijā, dibināta 1881. gadā. Pēc tam Tautas konservatorija un tās mantiniece Mūzikas skola. Tas ir laikmets – sociālekonomiskais fons, kā kultūras dzīve ir veidojusies un kāpēc Liepājas Mūzikas skolas bija muzikālais centrs. Pamatā ir akadēmiskā izglītība, ko arī apliecina mūsdienu slavenie komponisti – Zigmars Liepiņš, Jānis Lūsēns, Uldis Marhilēvičs, slavenais ģitārists Aivars Hermanis un daudzi citi. Kā paši melngailieši, ar kādu mīlestību viņi runā par saviem pedagogiem."
Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolas simtgadei veltītās grāmatas "Vējā dzimusī: ar sirdi uz delnas, ar saknēm smiltīs" izdošanu atbalstīja Valts kultūrkapitāla fonds no Kurzemes kultūras programmas līdzekļiem. Arī senā skolas ēka ir atguvusi jaunu elpu, ir piedzīvojusi vizuālas un tehniskas pārmaiņas. Tagad notiek darbs, lai Liepājas Mūzikas skolā iegūtais diploms tiktu novērtēts arī starptautiskā mērogā.
