Kultūras rondo

Komponists Krists Auznieks atgriezies Latvijā ar jaunu kameroperu “Tagadne”

Kultūras rondo

Gustava Šķiltera ceļojumiem veltīta izstāde izstāde „Man pasaule par šauru šķita…"

Politiskais un vēsturiskais Edvarda Treimaņa-Zvārguļa epigrammās

Unikāla laikmeta liecība – politiskais un vēsturiskais Edvarda Treimaņa-Zvārguļa epigrammās

Sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādu, kas 2016. gadā izdeva Edvarda Treimaņa-Zvārguļa epitāfiju krājumu “150 epitafu jeb kapuzrakstu”, secināts, ka arī autora epigrammu krājums “Sarkanā paradīzē” ir vērtīgs materiāls, ko izdot. Grāmata, kas klajā laista dzejnieka 155. jubilejas gadā, papildināta ar komentāriem. Tie kopā ar epigrammām palīdzēs gūt plašāku priekštatu par sabiedrības noskaņojumu īsi pirms 2. pasaules kara un tā laikā.

Edvarda Treimaņa-Zvārguļa krājums “Sarkanā paradīzē” sarakstīts laika posmā no 1939. līdz 1944. gadam un ir pēdējais zināmais pilnais dzejnieka manuskripts. Viens no krājuma sastādītājiem, Treimaņa-Zvārguļa mazmazdēls Oskars Treimanis Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” atklāj, ka

visus padomju gadus manuskripts glabājies dzejnieka mājās "Leukādijās”. Dienasgaismā tas kopā ar vēl dažiem citiem tekstiem atkal izcelts 90. gados. 

“Sarkanā paradīzē” apkopotas epigrammas – īsi satīriski dzejoļi, pārsvarā četrrindes. "Šis principā kalpo kā Treimaņa-Zvārguļa 2. pasaules kara laika dienasgrāmata, kur viņš izpaudis savas emocijas un attieksmes, kuras paust īsti nevienam nav varējis. Varbūt tikai pašiem tuvākajiem. Tur ir gan naids, gan dusmas, gan ironija,” stāsta krājuma sastādītājs. 

Jaunā izdevuma komentāru sadaļas konsultantam vēsturniekam Kasparam Zellim dzejnieka epigrammas bijis liels pārsteigums: “Tas ir ļoti unikāls šī laikmeta avots. [..]

Atverot Treimaņa-Zvārguļa epigrammas, tur var atrast ļoti kritisku skatījumu uz to, kas Latvijā 30. gadu beigās notiek.

Galvenokārt tas saistās gan ar Latvijas ārpolitikas kritiku, ar “paktošanos”, gan ar Ulmaņa tuvredzīgo politiku – viņš uzskata, ka tā valsti ved pretī bojāejai, – gan ar citiem jautājumiem. Viņam arī ļoti oriģināls skats uz, piemēram, vācbaltiešu aizbraukšanu.”  Epigrammām kopā ar komentāriem vajadzētu ļaut labāk saprast šo laikus.  

Zellis vēl piebilst, ka pie sarakstītajām epigrammām autors pievienojis atsauci jeb “linku” uz laikrakstiem. Turpinot salīdzinājumu ar mūslaikiem, vēsturnieks prāto, ka Edvarda Treimaņa-Zvārguļa epigrammas ir savdabīgs to laiku tviteris:

“Viņš ir lasījis avīzes, tad viņam ir radusies kaut kāda reakcija, ko izpaudis dzejā.”

Taujāts, kur Treimanim-Zvārgulim tolaik bijusi drosme tik kritiski vērsties pret dažādiem politiskajiem režīmiem, viņa mazmazdēls skaidro, ka dzejnieku padomju terors tieši neskāra: “Viņš neapzināti tika pieņemts kā režīmam labvēlīgs dzejnieks. Savu 19./20. gadsimta mijas dzejoļu tematikas dēļ un Veidenbauma rakstu izdošanas dēļ viņu neviens īsti nekratīja. Tāpēc viņam varbūt bija vieglāk tiesāt tos, kuri kaut kādu iemeslu dēļ – pēc brīva prāta vai lielākoties baiļu mākti – dejoja pēc režīma vēlmēm.

Nemierā ar kaut ko viņš ir bijis visu savu mūžu – ne viņam patika Ulmaņa režīms, ne viņam patika padomju, ne kaut kas bija labi vācu laikos. Demokrātijas laikus varbūt viņš kaut cik izbaudīja.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt