Spilgtākās debijas Latvijas literatūrā. Ko par sevi stāsta šī gada nominanti?

Kā pagājušā gada Latvijas Literatūras gada balvas nominants kategorijā "Spilgtākā debija literatūrā" aicināju šī gada nominantus uz īsu sarunu par viņu pirmās grāmatas tapšanu. Ja parasti cilvēkiem pavasara iestāšanās nozīmē zāles klusu dīgšanu, siltāku laiku un apkures rēķinu samazināšanos, tad Latvijas literātiem tas ir laiks, kad nepacietīgi tiek gaidīta Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) nominantu izziņošana – vesels mēnesis svētku sajūtas gan dzejas, gan prozas lasījumos, gan pašā balvas pasniegšanas ceremonijas vakarā.

Ņemot vērā šī brīža situāciju, LALIGABA organizatori, visticamāk, atteiksies no klātienes pasākumu rīkošanas un meklēs radošas virtuālās formas, kā šogad aizstāt lasītāju un literātu tikšanās klātienē.

Raimonds Ķirķis, "Kartes"

Dzejnieks un literatūrkritiķis Raimonds Ķirķis priecājas, ka viņa debija ir atzīta par spilgtu, un saka – "Kartes" izdevušās krietni veiksmīgākas, nekā sākotnēji plānots.

Cik ilgs bija darbs pie manuskripta? Kāda bija sadarbība ar redaktoru un izdevniecību?

Kopš pirmajām aprisēm līdz gala variantam pagāja pusotrs gads, bet intensīvāks darbs pie manuskripta noritēja mēnesi. Redaktors Kārlis Vērdiņš ierosināja kompozicionālas izmaiņas, kas pilnīgi noteikti nāca tikai par labu. Arī “Neputns” bija ārkārtīgi atsaucīgs un pretimnākošs, paldies viņiem par to.

Kāda ir jaunā rakstnieka/dzejnieka radošā dzīve?

Ļoti nozīmīga ir savstarpēja čupošanās, ko jaunie literāti arī veiksmīgi dara.

Ar četriem dzejniekiem pietiek, lai nodrošinātu elektrību vienam kvartālam, ļoti aptuveni pārfrāzējot Lauri Veipu. Lai gan – varbūt to viņam teicu es, bet viņš atbildēja kaut ko par sprāgstošiem korķiem.

Kādu vietu Latvijas literatūras kopainā tu redzi savai literārajai darbībai pēc 10 gadiem?

Gribu būt redzams.

Ko novēli tiem, kas debitēs pēc tevis?

Lai viņi ir viens par otru gudrāki, skaistāki, spožāki, inteliģentāki.

Ligija Purinaša, "Sīvīte"

Dzejniece Ligija Purinaša pērn debitēja ar krājumu "Sīvīte" (“Hronologeja”). LALIGABA nominācija viņai esot nozīmīga, bet tas nekad nav bijis pašmērķis.

"Es priecājos, ka latviešu literatūrā ieplūst svaigas asinis, priecājos būt daļa no šīs asinsrites, un kaut kādā ziņā šī ir laba iespēja atgādināt par latgaliešu literatūras fenomenu – ka latgaliski top ne tikai darbi par folkloru vai valodu. Vai reps."

Kāds bija grāmatas tapšanas process un sadarbība ar izdevniecību?

Dzejoļi nesteidzīgi tapa apmēram piecus gadus. Ļāvu tiem nogatavināties, tos "testēju" latgaliešu mīlestības dzejas un mūzikas festivālā "Upītes Uobeļduorzs", kas katru septembri notiek Viļakas novadā. Starp citu, katram iesaku kaut reizi mūžā tur pabūt.

Mums arī izveidojusies brīnišķīga sadarbība ar mākslinieci Ilzi Gailāni. Tieši Ilze bija tā, kas ierosināja izmantot sievietes tēlu grāmatas (vizuālajā) konceptā. Pēc tam to "apaudzējām" ar dažādiem izpratnes slāņiem.

Dzejoļu krājumam, manuprāt, ir izcila redaktore – literāte Ilze Sperga. Viens no sadarbības noteikumiem bija varmācīgi neiejaukties manos tekstos, un to Ilze man jau pašā sākumā diezgan noteikti paziņoja. Esmu ļoti pateicīga Ilzei un, protams, arī lieliskajai korektorei Laurai Melnei, jo darbs ar latgaliešu rakstu valodu nav viegls. Atgādināšu, ka mūsdienu latgaliešu rakstības noteikumi oficiāli tika pieņemti un stājās spēkā tikai 2007. gadā.

Ko novēli tiem, kas debitēs pēc tevis?

Nebaidīties darīt un nebaidīties paust savu viedokli arī tad, ja varbūt tas neskan vienā toņkārtā ar pārējiem. Novēlu arī veselīgu paškritiku, jo bez tās literārie (un radošie procesi vispār) nevar turpināties kvalitatīvi.

Rakstnieks Rvīns Varde, stāstu krājuma "Kas te notiek" (“Jāņa Rozes apgāds”) autors, nenoliedz, ka LALIGABA nominācija esot patīkams notikums, bet ekstātisku sajūsmu viņš nejūtot:

"Kopš grāmata iznākusi, tā dzīvo savu dzīvi, lido pa savu orbītu, un man atliek brīnīties, kur tas viss noved un novedīs, kā ietekmē citus cilvēkus un mani pašu."

Vai izdevās pilnībā realizēt iecerēto grāmatas koncepciju vai arī nācās meklēt kādus kompromisus?

Vienīgais kompromiss bija teikums par sodāmību uz ceturtā vāka, uz tā atstāšanu es uzstāju. Viss pārējais, gan nosacīti kabatas izmērs, gan sadarbība ar mākslinieku un tās augļi, bija atbilstoši sākotnējam priekšstatam par to, kā es to redzu pats.

Kāds bija grāmatas tapšanas process un sadarbība ar izdevniecību?

Manuskripts tapa pāris gadus, tā bija kompilācija no tekstiem, kurus vieno vai šķietami vieno noteikta līnija. No izdevniecības puses attieksme bija ļoti pretimnākoša jau no paša sadarbības sākuma. Pirmo reizi mūžā redzēju, kā grāmata tiek veidota, abpusēju e-pastu daudzums bija neiedomājams, un tas ir jauki. Grāmatas atklāšanā uzdāvināju apgādam savu ierāmēto bārdu. Nesen man stāstīja, ka apgāda lieliskais kaķis esot to apgāzis un ieplēsis stiklu. Tiesa, man nepaziņoja, ka ir ieplānots un realizēts otrais grāmatas metiens, tas gan man nešķiet pieņemami.

Ko novēli tiem, kas debitēs pēc tevis?

Neuztvert sevi pārāk nopietni. Un vispār, galu galā dzīve ir ciešama, tikai nevajag sadomāties par daudz.

Aivars Madris, "Zonas"

Dzejoļu krājuma "Zonas" (Neputns”) autors Aivars Madris par LALIGABA nomināciju ir priecīgs un pateicīgs, taču, ja balva viņam iešot secen, spilvenā neraudāšot un atlūgumu no literatūras uzreiz nerakstīšot: "Jūtu, ka šogad debijas kategorijā būs spēcīga konkurence, un tas priecē, kā arī rada intrigu, bez kuras kārtīgās sacensībās neiztikt. Lai uzvar labākais!"

Vai izdevās pilnībā realizēt iecerēto grāmatas koncepciju vai arī nācās meklēt kādus kompromisus?

Uzskatu, ka man izdevās izveidot grāmatu tādu, kādu tobrīd (tapšanas laikā) biju iecerējis. Liels izaicinājums bija tekstu brīžiem pat radikāli atšķirīgā stilistika un tematika, tomēr pamazām izkristalizējās ideja par trīsdaļīgo struktūru.

Kāds bija grāmatas tapšanas process un sadarbība ar izdevniecību?

“Neputnu” izvēlējos tāpēc, ka uzticos Laimas Slavas gaumei – gan literārajai, gan mākslinieciskajai, un zināju, ka vēlos grāmatiņai izteiksmīgu noformējumu, kas atspoguļotu tās mazliet trakulīgo garu un tādu kā 80.- 90. gadu noskaņu jeb "vaibu", kā tagad mēdz teikt jaunie cilvēki. Par redaktoru izvēlējos savu tuvu un mīļu draugu Kārli Vērdiņu, taču ne tikai aiz draudzības apsvērumiem, bet gluži vienkārši tāpēc, ka Kārli uzskatu par vienu no saviem lielākajiem iedvesmotājiem un manas dzejas izpratnes veidotājiem. Beigās gan pats sev izrādījos vislielākais kritiķis.

Lai gan vecākie grāmatā iekļautie dzejoļi tapuši tālajā 2008. gadā, reāls darbs pie grāmatas idejas sākās ap 2014.-2015. gadu.

Ko novēli tiem, kas debitēs pēc tevis?

Vēlu, lai viņi iespējami ātrāk saprot, ka literatūra tomēr ir darbs – arī tad, ja tam atliek laika tikai kā vaļaspriekam.

Lai viņi saprot, ka literatūra nav joma, kurā iespējams ātri un viegli sasniegt labus rezultātus. Visdrīzāk viņus sagaida sūrs darbs un lielākoties sūri augļi. Taču izaicinājumu pārvarēšana, kā zināms, norūda. Sākumposmu viņi jau būs pārvarējuši (ja reiz būs debitējuši), atliks tikai ar vēsu prātu visu novērtēt, apzināt savas kļūdas (kā nu bez tām) un cīnīties tālāk.

KONTEKSTS:

Latvijas Literatūras gada balva (LALIGABA) ir nozīmīgākais gada notikums literatūras nozarē Latvijā, tas nodrošina literāro darbu profesionālu izvērtējumu un atzinības izteikšanu autoriem par izcilākajiem darbiem, kuri gada laikā publicēti Latvijas rakstniecībā.

LALIGABA balvu ieguvējus aizklātā balsojumā noteiks ekspertu komisija, un laureāti tiks paziņoti īpašā LALIGABA balvu pasniegšanas “literatūrē”, kas būs skatāma kanālā LTV1 30. aprīlī pulksten 21.05. Balvu ieguvēji saņems dizaina studijas "Mājo" veidoto LALIGABA lampu un naudas balvas.

Šā gada LALIGABA sauklis "Vienā elpas vilcienā" iemieso ideju par literatūru kā aizraujošu brīvā laika pavadīšanas iespēju un arvien pārsteidzošu radošā kustībā esošu procesu, kas līdzinās vilciena reisiem, kas dodas dažādos maršrutos, atklājot arvien jaunas pieturas un galamērķus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti