Rakstnieku savienības priekšsēdētājs: Nodokļu reformas dēļ nozari var pamest tieši labākie autori

Par spīti Covid-19 pandēmijai, šogad ārvalstīs izdoti daži desmiti Latvijas autoru darbu. Savukārt atbalstīto pieteikumu skaits, lai grāmatas izdotu ārvalstīs, ar katru gadu palielinās. Literatūras eksperti norāda, ka pandēmijas laiks līdz šim bijis veiksmīgs, taču rodas jaunas grūtības, kas vēlāk var ietekmēt šo nozari, tajā skaitā nodokļu reforma, kas ir spēkā no jūlija.

Rakstnieku savienības priekšsēdētājs: Nodokļu reformas dēļ nozari var pamest tieši labākie autoriViktors Demidovs

Šogad, spītējot pandēmijai, tulkošana un izplatīšana norit veiksmīgi

Lai veicinātu Latvijas literatūras atpazīstamību un izplatīšanu ārvalstīs, pirms vairākiem gadiem izveidota platforma “Latvian Literature”, kas nodrošina sadarbību starp vietējiem autoriem, ārvalstu izdevējiem un tulkotājiem. Platformas vadītāja Inga Bodnarjuka-Mrazauskas skaidro – lai taptu pārtulkota grāmata, paiet daudz laika. Viņa atzīmē, ka šogad, ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, darbs ar Latvijas autoru darbu pārtulkošanu un izplatīšanu norit veiksmīgi. “Latvian Literature” dati liecina, ka atbalstīto pieteikumu skaits, lai grāmatas izdotu ārvalstīs, ar katru gadu aug, un šogad ir nepilni 80 pieteikumu.

Savukārt ārzemēs izdoti šogad ir 35 Latvijas autoru darbi, bet pērn teju 60.

“Šogad vairākas grāmatas iznāk tādas, kur sadarbības un norunas par to, ka grāmatas vispār potenciāli varētu iznākt un ka ārvalstu izdevējiem ir interese, patiesībā notika 2019. vai 2018. gadā,” atzīmē Bodnarjuka-Mrazauskas.

Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze pauž, ka kopumā Covid-19 pandēmijas laikā Latvijas autoru darbu tulkošana norit bez lielām problēmām, taču mēdz būt arī grūtības. Piemēram, Jundzem ir gadījies, ka par viņa grāmatām interesējās vairāki ārzemju izdevēji, kas bija gatavi darbus pārtulkot, taču plānotais tā arī nav realizējies: “It kā tās sarunas notiek par visām tām lietām, piemēram, vai tev ir tulkojums angļu valodā. Vienā brīdī tā saruna no viņu puses vienkārši beidzās. Paskaties arī tai profilā. Tur nekas nenotiek. Visi lokdauni, slēgtās grāmatnīcas, arī tā cilvēku biedēšana.

Tu jau tādos brīžos domā, vai tev ir vērts pirkt grāmatu.

Varbūt ir jāpērk baltās čībiņas un kā dullajai Paulīnei jāgatavojas pēdējai stundiņai. Tā situācija jau bija ļoti nepatīkama arī Latvijā. Kā ir labākais grāmatu tirdzniecības laiks, no kā autors saņem procentus par pārdotajām grāmatām, tā grāmatnīcās ir lokdauns un grāmatnīcas ir ciet.”

Taču ir rakstnieki, kuriem ir veiksmīga pieredze, un viņu darbus pandēmijas laikā ārzemju izdevēji ir izraudzījušies, lai tos pārtulkotu. Viens no piemēriem ir dramaturga Andra Kalnozola debijas romāns “Kalendārs mani sauc”, kas iznāca pērnā gada nogalē. Autors Latvijas Radio stāsta – pašlaik ir apstiprināts, ka taps tulkojumi divās valodās – krievu un armēņu. Autors arī atzīmē: “Es ļoti priecājos, ka šis darbs tiks tulkots vairākās valodās, bet tajā pašā laikā esmu mazliet uzmanīgs un negaidu, ka nu tik būs tāds pats lasītāju vilnis un pieprasījums kā Latvijā. Es tomēr rezervi turu, zinādams, ka tas nav viegli tulkojams darbs.”

Tā kā tas ir pirmais autora darbs, Kalnozols nezina, kāda būtu bijusi sadarbība ar ārzemju izdevējiem, ja pandēmijas nebūtu. Taču viņš esot dzirdējis, ka tagad savstarpējā darbība norit gausāk.

Pietrūkstot klātienes sanāksmju un enerģijas apmaiņas ar tulkotājiem un izdevējiem, stāsta Kalnozols, piebilstot, ka darbi norit produktīvāk klātienē, nevis kā tagad – attālināti.

Prognoze: tuvākajos gados tulkojumu skaits var sarukt nodokļu reformas dēļ

Līdzīgās domās ir Jundze, skaidrojot – lai ārzemju izdevējs būtu ieinteresēts pārtulkot kāda autora darbu, ir jārīko starptautiski festivāli un grāmatu tirgi klātienē, kuros izdevējiem ir iespējams gan satikt autoru, gan arī paņemt rokās grāmatu un ar to iepazīties.

Viņš prognozē, ka tuvāko gadu laikā Latvijas autoru tulkoto darbu skaits var sarukt, jo vietējie rakstnieki var pamest savu profesiju jaunās nodokļu reformas dēļ, kas ir spēkā kopš jūlija. Pārmaiņas mērķis esot nodrošināt radošo personu sociālo stāvokli, taču Jundze uzskata, ka minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apdraud kultūras nozari.

Jundze uzsver: “Var pazust tieši tie autori, kas ir labākie. Tajā brīdī, ja viņam pasaka, ka tu esi maksāt nespējīgs, tu esi nekam nederīgs, tu esi vispār kaut kāds mutants. Tad arī daudzi sāk domāt – ko tad es te mutēšu. Tad varbūt labāk braukšu prom no šīs valsts.

Esmu dzirdējis no vairākiem autoriem, ka tā ir viņu pēdējā grāmata."

Lai veicinātu vietējo rakstnieku radošo darbību, valsts piedāvā daudzas atbalsta iespējas. Tā informē Kultūras ministrijā, pieminot, ka rakstniekiem ir iespēja uzturēties literārās radošās rezidencēs. Ministrijas pārstāve Līga Buševica stāsta, ka viena no tām ir Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja. Lai autori varētu veikt radošo darbību, mājā ik gadu ir nodrošinātas simt literārās radošās rezidences. Savukārt, lai veicinātu Latvijas autoru darbu tulkošanu citās valodās, Kultūras ministrija literatūras eksportam ik gadu veltot pusmiljonu eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt