Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.
Lai valoda būtu pilnvērtīga, jālieto gan jauni vārdi, gan jāatceras arī vecie. Valodniece Janīna Kursīte stāsta, ka mūsdienās izmantojam tikai piekto daļu, bet cits tikai desmito daļu no iepriekš lietotiem vārdiem. Profesore visdažādākajos avotos (vecās vārdnīcās, literatūrā, ekspedīcijās) atrod un ceļ augšā aizmirstus latviešu valodas vārdus. Ir jau izdota ne viena vien „Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb vārdene”, kā to sauc pati profesore. Radio vārdenē darba dienu rītos ceļam gaismā sakāmvārdus un parunas un piedāvājam Janīnas Kursītes skaidrojumu.
Atšaut asti – atpūsties.
Profesore atceras, ka 2010. gadā kurzemniece Mārīte Keiša teikusi: „Jāiet atšaut asti, lai nolodā kumāsi”. Tātad - lai apēstais pamazām ‘nosēžas’, bet „ šaut” ir daudznozīmīgs vārds: kādreiz teica – „iešaut maizi krāsnī” (ātri bīdīt), „kur tu šausi” (skriesi).
Zīmīgi, ka latviešiem radniecīgajā indoeiropiešu – hetu valodā, kas pazudusi jau, šķiet, 1500 gadus pirms Kristus, ir radniecīgs vārds, kas nozīmē ‘kratīt, aizmest prom’.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
