LALIGABA ekspertu komisija nosaukusi labākos 2018. gadā izdotos literāros darbus dzejā, prozā, bērnu literatūrā, kā arī tulkojumu un debijas kategorijā. Balvas ir labs iemesls sarunām par nozari. LALIGABA rosina sarunāties par literatūru, par latviešu literatūru aizvadītajā gadā.
“Katru gadu ir žēl, ka nominantu nav vairāk. Nominācijas pelnījušas pārdesmit grāmatas katrā pozīcijā. (..) Man ir sajūta, ka cilvēkam, kurš iepazinies ar kopējo prozas ainavu, kod kurā pirkstā, visi sāp,” vērtē literatūrzinātniece Bārbala Simsone.
Simsone bilst, ka viņai nominantu sarakstā pietrūcis pāris dzejas krājumu, piemēram, Māra Salēja un Ivetas Ratinīkas, kas ir nobrieduši dzejnieki ar savu rokrakstu un balsi, krājumu.
“Arī tulkojumu ziņā man šķiet, ka būtu gribējies kādus pāris tulkojumus no klasiskākām valodām. Izvēlētie darbi ir vērtīgi,” bilst Simsone.
Vērtējot nominantus kategorijā “Labākais prozas darbs”, Simsone norāda, ka latviešu literatūrā aizvien cieņā ir vēsturiskums
“Tas ir Māras Zālītes "Paradīzes putnos", arī vēsturisko romānu ciklā "Mēs. Latvija, XXI gadsimts” tas atspoguļojas, arī [Andras] Manfeldes krājumā ir šī tendence, caur personisko paskatīties uz vēsturi. Ir nepieciešams runāt par šīm tēmām, arī Janas Egles krājumā saskatu šo motīvu, daudz personiskākā izvērsumā. Daļēji tas redzams tulkotās literatūras sadaļā, kur daļa darbu ir tieši vēsturiskā līmenī spēcīgi,” analizē Simsone.
Kategorijā “Labākais tulkojums” Simsone uzteic Gitas Grīnbergas un Dena Dimiņa tulkoto Žorža Pereka romānu "Dzīve lietošanas pamācība" (Mansards), nosaucot to par filigrānuma demonstrējumu.
Baklāne skaidro, ka tulkojumi ir visgrūtāk izvērtējamākā kategorija, kur ņem vērā tulkojuma kvalitāti, oriģināldarba kultūrsabiedrisko nozīmību un mākslinieciskās vērtības.
“Ja grāmata ir labi iztulkota vai teksts ir vienkāršs, vai tā ir mūsdienām aktuāla grāmata, bet nezinām, vai kļūs par kultūrvēsturisku vērtību, tai ir mazāka iespēja nonākt īsajā sarakstā. Konkurence ir pārāk liela,” norāda Baklāne.
Kritiķis Raimonds Ķirķis atzīst, kategorijā “Labākais dzejas darbs” nominētās grāmatas diezgan pilnīgi pārstāv pagājušā gada latviešu dzejas ainu, nevienu neizmetot, nevienu neaizvainojot.
“Ulža Bērziņa pēdējās divas grāmatas saņēmušas balvu, turpinot šo tradīciju, pieņemu, ka tas varētu būt Bērziņš. Tikpat labi Ingas Gailes "Lieldienas" ar savu atklātību būtu pelnījušas, tikpat labi Arvis Vigulis, arī Gunta Šnipke un Liāna Langa,” vērtē Ķirķis.
“Tas liecina par to, ka visas grāmatas ir spējīgas un jaudīgas. Neapskaužu žūriju, jo dzejā visām ir daudzas labas kvalitātes, ko izcelt ar apbalvojumu.”
Raksturojot žūrijas darbu, Baklāne skaidro, ka konkursam bija pieteiktas 95 grāmatas.
“Ir nosacījums žūrijai, ka latviešu valodas oriģināldarbi jāizlasa pilnībā, tulkojumiem visiem ir jāizlasa noteikts procents, un ir noteikti trīs no žūrijas katrai grāmatai, kuriem jāizlasa no vāka līdz vākam. Tie varēs vispilnīgāk komentēt. Tas sākotnēja izvērtēšanās procesā. Kad ir kādi 20 kandidāti, ir jālasa visiem viss,” stāsta Baklāne.
Par katru grāmatu notiek balsojums, bet to, kurš būs uzvarējis katrā kategorijā, arī žūrijas locekļu uzzinās balvas pasniegšanas ceremonijā 25. aprīlī, jo pēdējais balsojums notiek elektroniski un ir aizklāts.
“Spriežot pēc diskusijām, neesam vienisprātis nevienā nominācijā par to, kurš ir izcilākais. Lielā nozīme būs statistikai un nejaušībai,” vērtē Baklāne.
LALIGABAS ekspertu komisijā šogad darbojas literatūrkritiķe Anda Baklāne (komisijas priekšsēdētāja), rakstniece Inga Ābele, dzejnieks Ronalds Briedis, rakstnieks, tulkotājs Vilis Kasims, literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone, rakstniece Laura Dreiže, literatūrkritiķis, dzejnieks Aivars Madris.
