“Bezmiega naktīs, kad dzīve šķiet izsista no sliedēm, es vācu ap sevi neredzamu vēsturisku sieviešu gvardi – sargeņģeļus, kas izgaismos ceļa turpinājumu. Šo “nakts sieviešu” dzīve nav bijusi parasta. Viņas pārkāpa robežas un darīja to, ko neviens no viņām negaidīja. Daudzas bija mākslinieces un rakstnieces, vairumam nebija ģimenes un bērnu, viņu attiecības ar vīriešiem neatbilda vispārpieņemtiem standartiem. Tomēr viņas visas sekoja savam aicinājumam un ceļu izvēlējās pašas,” par savas grāmatas varonēm saka Mia Kankimeki.
Viņa raksta par dažādos laikmetos un dažādās pasaules vietās dzīvojušām sievietēm, kuras darījušas tādas lietas, ko konkrētajos apstākļos – laikā, pasaules malā, ekonomiskajā situācijā – sievietēm nebija pieņemts darīt.
Grāmatu sākas ar pašrefleksīvu ceļojumu pa slavenās dāņu rakstnieces Karenas Bliksenas pēdām un beidzas ar japāņu māksliniecei Jajoi Kusamu veltīto eseju. Grāmatā var izlasīt arī par viktoriāņu laikmeta ceļotājām, kuras korsetē un garos svārkos devās uz Āfriku, ceļoja pa Āziju un jutās brīvas tikai ceļā; par itāļu renesanses laikmeta māksliniecēm, kuru darbi ilgi bijuši paslēpti muzeju un galeriju tumšākajos kaktos.
““Sievietes, par kurām domāju naktīs” ir pašreflektējošs, eklektisks feministiskās, caur savu personīgo prizmu izfiltrētās noskaņās tapis pētījums par fascinējošām sievietēm, kuras ir pārvarējušas, apgājušas vai sadragājušas sava laikmeta sievietēm uzliktos šķēršļus un ierobežojumus,” atzīmē izdevniecībā.
Mias Kankimeki grāmata iznāk laikā, kad interese par vēsturiskām, ietekmīgām un nereti aizmirstām sievietēm ir liela: šajā kategorijā ietilpst gan Santas Remeres un Elīnas Brasliņas grāmata “Mūsējās. 50 pasakas par Latvijas sievietēm”, gan Favilli un Kavallo “Vakara pasaciņas dumpīgām meitenēm”.
Apgādā “Zvaigzne ABC” skaidro, ka grāmata tapusi 5 gadus, un “šajā laikā rakstniece ne tikai ceļoja “nakts sievietēm” pa pēdām uz tālām zemēm, bet arī daudz mācījās, meklēdama bieži vien grūti atrodamu informāciju par savā laikā slavenajām, bet pēcāk tīši vai netīši aizmirstajām sievietēm, viņu padomus pierakstot gan vēstulēs uz salvetēm, gan, teiksim, nakts vidū zvanot uz internetā atrodamo Frīdas Kālo tālruņa numuru. Visbiežāk atkārtojas viens padoms: “Dari to. Tas nekas, ka baidies”. Tas rakstniecei nenozīmē allažīgus centienus pēc pozitīvisma un priecīguma, bet gan atgādina par vajadzību pārvarēt savas bailes tad, ja – kad – tās aizšķērso ceļu uz sapņu piepildīšanu.”
Pieejama arī e-grāmata.
No somu valodas tulkojusi Gunta Pāvola.
