Kas ir patiesība? Vai vēstures vēsturiskā patiesība? Vai teksta literārā patiesība? Vai utopijas patiesība? Vai atmiņas patiesība? Šo jautājumu risinājumus Ouržednīks mums nesniedz vai, pareizāk sakot, nepiespiesti piedāvā tos tik daudz, kā nocenotu preču izpārdošanā pie 20.gadsimta krāmu tirgotājiem.
"Rakstnieks neformālā, hipnotizējošā balsī uzrunā lasītāju, atklājot 20.gadsimta cerības un ilūzijas, pierādot, ka nekas būtiski nav mainījies arī 21.gadsimtā," skaidro izdevēja Inguna Cepīte. "Ouržednīks sajauc īstu faktu "miksli" un pasniedz to gadsimta šausmu un absurda ietvarā, pie tam dara to neparasti asprātīgi."
Grāmata "Europeana" ir tulkota vairāk nekā 25 pasaules valodās un ir visai savdabīga grāmata, diezin vai atrastos autors, kura 20.gadsimta vēstures pieraksts kaut nedaudz līdzinās Ouržednīka darbam, norāda izdevēji.
Patrika Ouržednīks (1957) kopš 1985. gada dzīvo Parīzē. Viņš tulko no franču valodas Rablē, Žarī, Keno, Beketa, Mišo, Vijona, Simona un citu autoru darbus uz čehu valodu un no čehu valodas uz franču - Vančuras, Hrabala, Holana, Skācela, Holuba, Grušas, Verniša un citu autoru sacerējumus.
Francijā Ouržednīks sarakstījis daudz literāru darbu un rakstu par sabiedrību un kultūru, un sagatavojis publikācijai vairākus izdevumus, tostarp pirmo franču rakstu krājumu par Vladimiru Holanu (1991). Patriks Ouržednīks ir lektors, “Autoru vārdnīcas” (Slovník autorů) un “Literāro darbu vārdnīcas” (Slovník literárních děl) līdzautors Roberta Lafonta izdevniecībā, kā arī “Universālās enciklopēdijas” (Encyclopaedia Universalis) līdzstrādnieks.
Čehu lasītājiem Ouržednīks vispirms kļuvis pazīstams kā “Nekonvencionālās čehu valodas vārdnīcas” (Šmírbuch jazyka českého) autors (atkārtoti izdota 1992), kurai sekoja dzejoļu krājumi “Vai” (Anebo,1992) un “Nemaz nerunājot par to” (Neřkuli,1996), pasaka “Par princi Cigoriņu” (O princi Čekankovi, 1993), Bībeles un parabiblisku sakāmvārdu krājums “Nekā jauna zem saules” (Aniž jest co nového pod sluncem, 1994), vergu pastišs “Traktāts par pienācīgu vīna dzeršanu” (Pojednání o případném pití vína, 1995), proza “Divdesmit ceturtais gads” (Rok čtyřiadvacet,1995) un eseja “Zaudētās valodas meklējumi” (Hledání ztraceného jazyka, 1997).
