“Patiesībā sākumā biju paredzējusi citu grāmatas nosaukumu. Bet pēdējie gadi bijuši tādi, ka nāve ar izkapti gājusi pāri, mūžībā devušies daudzi man tuvi un nozīmīgi cilvēki. Tādēļ nolēmu nosaukt grāmatu “Velēnu kleita”, kam ir tieša saistība ar folkloru, veļu pasauli, ar to, kā senlatvieši attiecās pret aizsauli,” ar krājumu Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" iepazīstina Liāna Langa.
Krājumā ir lasāmi gan tādi dzejoļi, kas rakstīti tradicionālu pantmēru formā, gan arī tādi, kuros tiek attīstīti jauni satura un formas meklējumi.
Krājums veidots trīs daļās, un viena no tām ir “peršas Lielajam Nekam”.
“Tam ir neliels sakars ar budisma doktrīnu, ka viss sākas nekurienē un viss beidzas nekurienē. Nekuriene ir tas, kas visu rada, un tukšums ir gandrīz sinonīms vārdam Dievs, ko budisti nelieto,” atklāj Langa. “Savukārt "peršas" ir tā pašironiski, lai mazinātu manas ambīcijas pieteikuma slodzi.”
Raidījumā dzejniece izvēlas lasīt autobiogrāfisku dzejoli, kurā atminas bērnību.
“Iespējams, ka tas ir loģiski un likumsakarīgi, jo, laikam ejot, daudziem cilvēkiem, ne tikai man, bērnības ainas un tēli kļūst arvien nozīmīgāki un spilgtāki,” stāsta Langa.
“Bērnībā ir sajūta, ka laika ir daudz vairāk, ka dienas ir daudz garākas, pagūstam vairāk izdarīt. Kādā brīdī nonācu pie secinājuma, ka tas atbilst patiesībai, patiesi, kad mums ir pieci gadi, mums laika ir daudz vairāk nekā tad, kad mums ir pāri pusmūžam,” turpina dzejniece.
Krājuma trešajā daļā ir veltījumi laikabiedriem.
Liānas Langas dzejoļu krājuma "Velēnu kleita" redaktors ir Jānis Rokpelnis, tā vizuālo noformējumu veidojusi māksliniece Anna Aizsilniece. Krājumu klajā laidusi izdevniecība "Neputns".
