Regīna Kvašīte grāmatā abu baltu valodu paralēles aplūkojusi no dažādiem aspektiem. Plaša nodaļa tajā veltīta tulkojumiem un atdzejojumiem, cenšoties izzināt, cik daudz kopīga un cik atšķirīga tie uzrāda par abu valodu semantiku un struktūru. Autore, piemēram, pētījusi, kā lietuviešu valodā tulkotas latviešu tautasdziesmas par Jāņu tematiku. Par pamatu viņa ņēmusi ievērojamā lietuviešu dzejnieka Sigita Gedas pirms 20 gadiem veikto atdzejojumu. Tas ir arī teju vienīgais, jo latviešu dainas atdzejot, kā izrādās, ir gana sarežģīts uzdevums.
Lai arī lietuvieši Jāņus svin līdzīgi latviešiem, viņiem daudzi latviešiem raksturīgi jēdzieni ir sveši, tā, piemēram, lietuviešu leksikā nav vārdu Jāņu māte, Jāņu tēvs, Jāņubērni un jāņuzāles, kas tautasdziesmas tulkojot, rada grūtības. Tādēļ tulkotājs vai nu no šiem vārdiem izvairās vai tulko burtiski, kas lietuviešu lasītājam savukārt nesniedz pareizo priekšstatu par jēdziena dziļāko nozīmi. Ir daži atdzejojumi, kuri mūsdienu reāliju kontekstā skan jau pavisam amizanti, īpaši, ja atdzejojot tulkotājs no kādiem lietuviešiem nesaprotamiem jēdzieniem centies izvairīties. Bet izrādās - vēl grūtāk latvisko nozīmi pārnest lietuviešu valodā, ir atdzejojot tautasdziesmas par Ziemassvētkiem.
Rakstu krājumā Regīna Kvašīte lingvistiskā skatījumā analizējusi arī citus tulkotos tekstus, tostarp, Annas Sakses „Pasakas par ziediem”, kas arī uzrāda daudz interesantu kopīgu un atšķirīgu nianšu abu valodu semantikā un struktūrā. Viena no nodaļām veltīta latviešu īpašvārdu atveidei lietuviešu valodā, te uzzinām, ka lietuviešiem, piemēram, problēmas sagādā Latvijas pilsētas Cēsis nosaukums, jo viņi to neuztver kā sieviešu dzimtes daudzskaitli, tāpat arī latviešu personvārdu atveide: „Viens no īpatnējiem variantiem ir Raimonda Paula vārds un uzvārds – bieži vien lietuviskajos tekstos ir Raimondas Paulsas: atstāj galotni –s un vēl pieliek lietuvisko. Jābūt: Raimondas Paulas.”
Lai arī Regīnas Kvašītes grāmata ir zinātnisko rakstu krājums, tā būs interesants ikvienam lasītājam, kas interesējas par valodniecību un latviešu un lietuviešu saiknēm. Grāmata lasāma abās valodās, un tās vāku rotā viens no latviskuma simboliem - Lielvārdes josta.
