"Ģimenes studijā" diskutē logopēde, Rīgas Stradiņa universitātes Veselības un sporta zinātņu fakultātes docētāja Ilze Blūmentāle, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes un Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadošā pētniece Solvita Umbraško un kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite, bērnu un jauniešu shēmas terapijas speciāliste apmācībā Gunita Kleinberga.
Runāt par šo tematu rosināja kādas mammas Elīnas vēstule. Viņa raksta, ka ir precējusies ar dāni un dzīvo Dublinā, tāpēc bērns jau no dzimšanas dzīvo ar trim valodām. Pati ar bērnu runā latviski, tētis – dāniski, bet ikdienas vidē, protams, ir angļu valoda. Viņa vēlas, lai neviena no valodām nepaliek novārtā. Dēls arī jau tagad, 2,5 gadu vecumā, saprot visas trīs valodas, bet runā, visas jaucot kopā. Mamma vēlas zināt, cik valodās bērns var mācīties runāt vienlaicīgi, kā daudzvalodīgā vidē rīkoties dažādas situācijā.
Elīna uzdod vairākus jautājumus. Cik valodu bērns var uztvert, un vai trīs valodas var aizkavēt viņa runas attīstību? Kad valodas "sakārtojas" pa plauktiņiem un kad bērns saprot valodas konceptu, nejaucot tās vairāk kopā, lai ar Latvijas vecmāmiņu runātu latviski, bet ar Dānijas – dāniski. Kādi būtu speciālistu ieteikumi, lai nodrošinātu visu valodu līdzvērtīgu attīstību? Kas notiek, kad ģimenē ienāk otrs bērniņš?
Šādā situācijā lielākais pluss ir tas, ka bērns apgūst vairāk valodu – atrodoties multilingvistiskā vidē, valodas var apgūt ātri, pauž Blūmentāle.
Daudzvalodība ir sarežģīts fenomens – vai visas valodas mācās vienlīdzīgi, kādā vecumā, kāda intensitāte un līmenis, un citi faktori nosaka valodas attīstību. Vēlme visas valodas reizē un vienādi labā līmenī mācīties ir liels izaicinājums, viena valoda noteikti gūs virsroku, pauž Umbraško.
Spēja būt elastīgam arī ir liels ieguvums, akcentē Kleinberga.
Blūmentāle pie šādas situācijas mīnusiem min to, ka kādu laiku mācīšanās procesā bērns jauks vārdus dažādās valodās, bet tas ir normāli.
Kleinberga min, ka šādai situācijai ir ne mīnusi, bet grūtības – valoda attīstīsies vēlāk, būs komunikācija ar citiem bērniem.
Bērna multilingvismu nosaka ģimene, ir dažādi iemesli, kāpēc vecāki izvēlas vienu vai citu virzienu.
Ir pēc iespējas vairāk jāveicina valodas attīstība, svarīgi lietot valodu arī ārpus mājas. Diez vai varētu būt situācija, ka mājās runā vienā valodā, bet bērns atsakās tajā runāt, pauda Blūmentāle.
Kleinberga akcentē, ka mazākam bērnam valodas varētu kādu laiku miksēties kopā. Tāpat ir svarīgi turēties pie valodas arī vidē, kur citi runā citā valodā un nesaprot šo valodu.
Blūmentāle skaidro, ja otru valodu sāk apgūt vēlāk, bērns var ilgāku laiku klusēt, uzkrāt zināšanas, tikai tad sākt runāt.
Katra bērna attīstība ir ļoti individuāla, tas vecākiem būtu jāvērtē.
Bērna spējas noteiks, cik ātri iemācīsies valodu, skaidro Blūmentāle. Mazu bērnu gadījumā valoda ir vecāku izvēle, lai izvēlētos vienu dominējošo valodu ģimenē, vecākiem jāpieliek pūles.
Kleinberga uzsver, ka ir svarīga struktūra ģimenē, kā ģimene attiecas pret dažādām kultūrām, tradīcijām. Arī elastība ir svarīga, mēs neesam statiski visa mūža garumā.
