Einfelda jaunākajā darbā ij dunduri, ij dēmoni ir gan metaforiski, gan gluži taustāmi un klātesoši. Rakstnieks un viņa alter ego Fabulu Jūlis ieaicina lasītāju pagājušā gadsimta 90.gadu absurdā kapitālisma realitātē — un tā ne tikai izklaidēs un smīdinās. Kā sniega bumbu rakstnieks pamazām veļ jautājumu: vai mēs šeit un šodien daudz atšķiramies no viņa izdomātajiem varoņiem, un kas tādā gadījumā mūs sagaida?
Krājuma pirmā daļa “Dunduri un dēmoni” šo sniega bumbu saveļ, bet otrajā daļā, etīžu kopā “Ziema”, kas veltīta vienai no “Dunduru un dēmonu” varonēm, lasītājam līdz ar autoru jādodas neapstādināmā skrējienā no sniega kalna lejup — prom baltajā tukšumā.
Jānis Einfelds debitēja literatūrā ar miniatūru krājumu “Mēness bērns” (1995), kuram sekoja stāstu grāmatas “Pornogrāfisko bildīšu tirgotājs” (2001), “Neļaudis” (2005) un “Meļu dzīres” (2009), romāni “Cūku grāmata” (1996), “Veči” (1999), “Palaidnis” (2007) un triloģija “Rīga” (2015).