Otrais stāsts pieder komponistam Arturam Maskatam, par kura uzrunāšanu pateicamies kolēģiem no Latvijas Radio 3 „Klasika”. Maskats Tautas grāmatu plauktam uzdāvinājis vēsturisku krājumu par komponistu Emīlu Dārziņu.
„Man gribējās izvēlēties kaut ko tādu, kam manās acīs ir liela vērtība un no kā man patiešām ir žēl šķirties. Bet, no otras puses, es saprotu, ka tas varētu atrasties ne tikai manā grāmatplauktā, bet lai to ieraudzītu vēl kāds - ka tā būtu mūsu visu īpašums," stāsta Maskats.
"Tas ir pirmais krājums par Emīlu Dārziņu, kas izdots 15 gadus pēc viņa traģiskās aiziešanas 1925.gadā. Kaut arī grāmatai ir vairāk nekā 90 gadu, tā ir labi saglabājusies. Tās ir Emīla Dārziņa laikabiedru un draugu atmiņas par viņu, dzejnieku veltījumi viņam, viņa mātes atmiņas par savu dēlu, kā arī viņa paša ļoti vērtīgie raksti, kuri ne par gramu nav novecojuši arī šodien. Tos var lasīt ar tikpat lielu aizrautību kā toreiz, kad notika tie koncerti, kurus viņš aprakstīja. Kad viņš runā par šiem izcilajiem komponistiem, mūziķiem, mēs tiešām saprotam, kāda gara bagātība tā bija un ko viņš prata latviešu tautai pateikt."
Komponists neslēpj: "Arī manās rokās šī grāmata nokļuva kā dāvana, kuru saņēmu no komponista un mūzikas kritiķa Jāņa Zālīša atraitnes māsas Veras Zīvertes, ko mēs mīļi saucām par Verkinu. Viņa dāvināja grāmatas. Ar Pēteri Vasku toreiz Jaunrades namā dzīvojām, strādājām un tikām apdāvināti, un šī grāmata tad nu ir tieši no turienes. Lai Veriņai gaiša piemiņa!"
