Profesionālajos teātros Daiņa Grīnvalda lugas iestudētas maz, arī publikāciju nav daudz. Pirmā literārā publikācija – jauniešu dzīves drāma „Silikāts un Violeta” krājumā „Intervijas”, kas iznāca 1982. gadā. Seko pusaudžu fantāzijas “Pils” (latviski publicēts žurnālā „Avots” 1987. gadā), pasaku lugas „Pasaka ar uzticīgo Kārlīti” (1987), lugas „Tonakt Betlēmē” (1992), traģēdijas “Kasandra” (1995) un sadzīves drāmas “Dievnams” (2004) publikācijas.
Nozīmīgs Daiņa Grīnvalda ieguldījums latviešu literatūrā saistās ar tēva dienasgrāmatas rediģēšanu un sakārtošanu grāmatā “Kā es redzēju tās lietas. Mana tēva Jāņa Grīnvalda dienasgrāmata (1940–1945)”, ko 2002. gadā izdeva “Preses nama grāmata”. Tāpat neatsverams ir Daiņa Grīnvalda devums, sastādot un palīdzot izdot jauno dzejnieku kopkrājumu „21 no 21. gadsimteņa” (1999). Krājums kļuva par pirmo pakāpienu vairākiem šodien labi zināmiem "Brālības A" dzejniekiem un atdzejotājiem, bez kuru darbiem nevarētu iedomāties Latvijas kultūrtelpu.
Daudzus gadus Dainis Grīnvalds aktīvi darbojās skolēnu literāro darbu konkursa organizēšanā un rīkoja vasaras radošās nometnes „Aicinājums”. Var tikai apbrīnot neatlaidību, ar kādu Dainis turpināja „Aicinājuma” tradīciju laikā, kas nebija viegls ne Rakstnieku savienībai, ne valstij kopumā. 1993. gadā par šo darbu Grīnvalds apbalvots ar A. Kronvalda prēmiju, taču neviena prēmija neatsver ieguldīto, ja atceramies kaut vai to, ka Dainis Grīnvalds rīkoja nometnes pat savā vasarnīcā Saulkrastos, jo piešķirtie un sagādātie līdzekļi liedza izvēlēties citu nometņu vietu.
"Dramaturgiem viņš bijis nepagurstošs Nacionālo lugu konkursu organizētājs, eksperts, padomes un žūrijas loceklis Latvijas un starptautiskajos dramaturģijas, teātru un kino festivālos, meistarklasēs un semināros," teikts Rakstnieku savienības atvadu vārdos.
Taču Dainis Grīnvalds bija ne tikai liesmas uzturētājs literārās dzīves virtuvē. Par kultūrtelpas redzējuma plašumu liecina vietas un pasākumi, kur viņš sastapts. Tas varēja būt gan Kultūras ministrijas rīkots informatīvs izbraukums uz Rīgas radošajiem kvartāliem, gan marginālām izpausmēm piesātināts alternatīvs saiets.
Bet tagad - atvadīsimies no Daiņa Grīnvalda piektdien, 8. februārī, pulksten 13:00 Krematorijas Lielajā zālē.
================
Andris Bērziņš-Zeibots: Dainim...
Kad aizklājam spoguļus, māja kļūst akla. Saimnieks neatgriezīsies. Otrpus melnajām drapērijām jau sācies ceļš Citur.
Iztēle mūs pieviļ, kad vēlamies vēl pateikties, lūgt piedošanu un atsaukt vismaz mirkli tuvības, kad mēs uzrunājam vārdā savus draugus, kuri jau ir Tai Pusē. Palicēji runā klusumā.
Daini, tu šajā pasaulē esi paveicis iecerēto, Tava misija ir piepildīta. Ir padarīts tieši tas, ko Tev vajadzēja darīt. Tu esi cīnījies vispamestākajās kultūras zonās – tu centies noturēt profesionālās dramaturģijas līmeni šim žanram visnelabvēlīgākajos laikos, tu esi centies audzināt talantīgus jauniešus – tie, kuri Saulkrastos pavadījuši vasaras mēnešus „Aicinājuma” nometnē, domāju, atcerēsies šo laiku, pavadītu starp draugiem, topošajiem literātiem – tu esi vadījis Dramaturgu ģildi un darbojies Rakstnieku savienības valdē. Tu biji skolotājs no Dabas, tu mācīji, kā būt Cilvēkam un nekad neatteici padoma.
Un pašās negaidītākajās situācijās tu nebaidījies būt nesaprasts un „gatavās” domāšanas priekšā pārspīlēt šķietami neparastiem žestiem un runām.
Ir cilvēki, kuri tevi atcerēsies, kamēr dzīvo savās mājās un rītos aplūko sevi spoguļos. Kaut kas no draugiem vienmēr paliek arī mūsu domās, mūsu žestos, mūsu paradumos, mūsu pasaulēs.
Cituriene mūs nesadzird un mūsu balss nogrimst ikdienā. Vienalga… tagad es saprotu cilvēkus, kuri vēršas pie nogurušajiem ceļabiedriem valodā, kuru tie vairs nesadzird…
Daini, tu biji labs draugs, tu biji godīgs cilvēks un gribēji šo pasauli piedzīvot taisnīgāku, skaistāku un garīgāku, nekā tā spēj būt.
Ar Dievu, veco zēn…
=====================
Hermanis Paukšs: "No dzīves aizgājis Dramaturgu teātra dibināšanas iniciators, aktīvs latviešu mūsdienu dramaturģijas aizstāvis un popularizētājs, bijušais Dramaturgu ģildes vadītājs – dramaturgs Dainis Grīnvalds. Pats kā dramaturgs jau kopš padomju laikiem palicis Latvijas lielo teātru nesaprasts un neatzīts, Dainis nenogurstoši rūpējās par citu dramaturgu iespējām izpausties gan profesionālajā, gan amatieru, gan skolu teātru skatuves mākslā. Ārpus Latvijas Daiņa talants nepalika nepamanīts: viņa debija uz profesionālās skatuves ar lugu „Silikāts un Violeta” pirms daudziem gadiem notika Lietuvā. Kā dramaturgam Dainim Grīnvaldam piemita izcila teātra spēles noteikumu izjūta, spēja veidot spilgtus tēlus, neparastas situācijas un interesantus konfliktus. Dramaturgu teātris ir iestudējis un ar panākumiem izrādījis divas Daiņa lugas: „Kasandra”, kurā Antēnora lomu atveidoja pats dramaturgs, un „Rieteklīša uzaušana”. „Rieteklīša uzaušana” vēl arvien ir mūsu aktīvajā repertuārā, iepriecinādama ar savu atmaskojošo humoru visdažādāko gaumju skatītājus."
