Kultūras Rondo

Latvijas Radio koris svin 80. dzimšanas dienu

Kultūras Rondo

Čehoslovākijas jaunā viļņa kino Rīgas starptautiskajā kino festivālā

Grāmatizdevēju pieredze digitālajā Frankfurtes grāmatu tirgū

Aizvadīts virtuālais Frankfurtes grāmatu gadatirgus – Latvijas dalībnieku pieredze

Noslēdzies Frankfurtes starptautiskais grāmatu gadatirgus, kas šogad lielākoties notika virtuālajā vidē. Rīkotāji ziņo, ka festivālu "Facebook" lapā sasnieguši 1,5 miljoni skatītāju, bet dažādos gadatirgus digitālajos formātos – 200 000 apmeklētāju.

Šogad pirmo reizi grāmatu gadatirgus norisinājās tiešsaistē. Par to, kā tas ietekmēja literāro aģentu darbu, Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” stāstīja literārais aģents Vilis Kasims: “Droši vien galvenā pārmaiņa no parastās Frankfurtes, ka vismaz man lielākā daļa pasākumu un sarunu bija jau iepriekš sarunātas un nebija tā nejaušības elementa, ka reizēm sanāk paķert kādu garāmejošo, vai tevi iepazīstina ar kādu citu cilvēku. Tas viss izpalika. Tāpat arī parasti Frankfurtē bieži sanāk izveidot jaunus kontaktus. Gan šādā veidā, gan arī cilvēkiem, kas vienkārši pienāk pie stenda. Kā arī iepriekš sazināties ar izdevējiem, kuriem nav iepriekš sanācis satikties, tad mēs sarunājam pirmo iepazīšanos Frankfurtē.” Lai gan Kasims atzīmēja, ka šogad diemžēl nekā no tā visa nebija, taču sarunas, kas norisinājās telefoniski vai platformā “Zoom”, bija saturīgākas tieši tā iemesla dēļ.

Festivāla tiešsaistes platformai bijušas problēmas. Kasims atzina, ka arī pats ar izdevējiem tomēr izvēlējās sazināties e-pastā, kā arī veicot “Zoom” zvanus, pamatojoties uz to, ka nejutās pārliecināts, ka Frankfurtes platformai var pilnībā uzticēties. Tādēļ grāmatu aģents izvēlējās palikt pie jau zināmiem saziņas līdzekļiem.

“Latvian Literature” pārstāve Juta Pīrāga norādīja: “Šis bija ļoti izaicinošs gads mums, un, runājot par Frankfurtes grāmatu tirgu, kas ir lielākais grāmatniecības notikums gadā, bija ļoti grūti saprast, cik daudz no ieguldītajiem līdzekļiem patiesībā atmaksāsies pēc šī grāmatu tirgus. Jo skaidrs, ka mēs kā jau uz katru grāmatu tirgu ļoti gatavojāmies un ievadījām visas kataloga grāmatas “online”, visus paraugtulkojumus, sekojām līdzi Frankfurtes organizētajiem semināriem, kā strādāt šajā platformā.”

Piekrītot Kasima teiktajam, ka Frankfurtes grāmatu tirgus platformai bija grūti uzticēties, Pīrāga uzsvēra: “Lietas gluži nenotika pēc Frankfurtes grāmatu tirgus termiņiem. Viņi jau no paša sākuma pozicionēja, ka šis instruments, kas ir radīts par ļoti lielām naudām, piesaistot publisko finansējumu no Vācijas, ka šis ir ilgtermiņa risinājums.

Būtībā cerībā, ka, sākot ar nākamo gadu, mēs visi atkal atgriezīsimies tiešajās tikšanās un izmantosim šo platformu kā palīgrīku.”

Izstrādāta platforma, kas paredzēta tirgus dalībniekiem, sastāv no divām daļām, skaidroja izdevēja Alīse Nīgale – sadaļa “Frankfurt Rights” ir paredzēta izdevējiem, kuri pērk vai pārdod tulkošanas tiesības, un sadaļa “Matchmaking” ir paredzēta kontaktu dibināšanai un veidošanai.

“Protams, ka tas prasa darbu, un tā ir viena no būtiskākajām atšķirībām, ka ir šis darbs iepriekš principā dubultā. Jo, piemēram, tas, ko Juta Pīrāga teica par visu datu ievadīšanu noteiktā sistēmā, lai Frankfurtes platformā viņi parādītos – nosaukumi, izdevniecība, tas prasa daudz,” atzīmēja Nīgale, sakot, ka piekrīt Vilim Kasimam par to, ka jau zināmie komunikācijas līdzekļi, piemēram, e-pasts, “Zoom” un “Whatsapp” tomēr strādā labāk.

“Liela un nozīmīga iniciatīva ir radusies ar Covid-19 sākumu pavasarī, kad četri grāmatniecības nozares pārstāvji un izdevēji nodibināja “Facebook” grupu, kas saucas “Publishers Without Borders”, kas nav domāta biznesa veidošanai, bet [tajā] ir jau vairāk kā 3000 izdevēju no visas pasaules. Arī Frankfurtes tirgus vadība, daudzi citi nozares pārstāvji ir šajā grupā un dalās ar informāciju operatīvi, ierosina lietas. Es domāju, ka Frankfurtei, veidojot šo platformu, šī grupa bija tāds palīgs, ceļa rādītājs savā ziņā,” uzskata Nīgale, minot, ka platformas sadaļa “Frankfurt Rights” arī ir iespēja nejaušu kontaktu dibināšanai.

“Tikšanās mēs plānojam pārsvarā “Zoom” vai e-pastā, apmainoties ar katalogiem, ar informāciju.

Tāpēc tas šogad nebeidzās tikai ar tirgu.

Jo tirgus vairāk šogad bija profesionālā un publiskā programma ar dažādiem semināriem un sarunām, bet tikšanās sāka notikt septembrī un turpināsies līdz pat decembrim, jo mēs īstenībā tikai tagad ieskrienamies ar to,” norādīja Nīgale. Kopumā Nīgale uzskata – nevar teikt, ka Covid-19 apstākļos viss būtu apstājies, process notiek, tikai ar citiem instrumentiem.

Arī platformas “Latvian Literature” darbs pandēmijas laikā nav apstājies. Juta Pīrāga stāstīja: “Kā Alīse jau minēja, mēs arī cenšamies uzrunāt visus izdevējus, kas ir bijuši pie mums vizītēs Rīgā, kurus esam satikuši grāmatu tirgos, plānojam autoru dalības virtuālos festivālos, kā arī šogad vasaras laikā, kamēr mēs bijām tādā divu pandēmijas viļņu starplaikā, mums izdevās sarīkot trīs prozas tulkošanas darbnīcas, gan arī vienu izdevēju vizīti, kas gan bija mūsu Baltijas ''burbuļa'' ietvaros, tomēr šī vizīte arī bija ļoti veiksmīga.”

Komentējot jaunos grāmatniecības nozares instrumentus un nozares pielāgošanos pandēmijai kopumā, Pīrāga norādīja: “Pašlaik, vismaz šī gada Frankfurtē tā sajūta vairāk ir – mēs pagaidām darām, ko varam, ar to, kas mums ir, bet ar domu, ka tomēr nākamgad tiekamies.” Pīrāga atklāja, ka citu valstu, piemēram, Norvēģijas organizācijas sākušas rīkot virtuālās vizītes. Taču Pīrāga pašlaik neredzot iespēju ko līdzīgu īstenot Latvijā, norādot, ka tas, kā rīkot virtuālu vizīti, būtu jāmācās no ārvalstu kolēģiem.

Alīse Nīgale Frankfurtes grāmatu tirgū arī piedalījās kā izdevēju izaugsmes programmas (“Fellowship”) dalībniece. Šai programmai izdevēja mēģināja pieteikties jau vairākus gadus, taču, ņemot vērā lielo konkursu, tikai šogad ir ieguvusi dalībnieka statusu. Viņa stāstīja: “Šogad fokuss “Fellowship” programmai ir uz “young adults”, jauno pieaugušo literatūru – vecuma grupai no 12 līdz 25 gadiem.” Programma šogad notika tikai virtuāli, un, kā atzina izdevēja, – šogad tajā bija tikai 10% no visa tā, ko programmas dalībnieki iegūst citus gadus.

“Jo tās dzīvās sarunas, tās, kas ir starp oficiāli organizētajām tikšanām, ir tās, kas veido visu to pieredzes apmaiņu, veido jaunus kontaktus,” uzsvēra Nīgale. 

“Es gribētu uzslavēt Frankfurti par vēl vienu iniciatīvu, kas ir tāda saldsērīga, jo, kamēr notiek “online” tirgus, dažas lietas Frankfurtē ir beigušās. Šobrīd ir aizvērta tāda leģendāra viesnīca “Hof”, bet ko izdarīja Frankfurte? “Hof” ir tāda vieta, kur pulcējas visi izdevēji vakarā – bārs, lobijs, viss ir pilns tikai ar tirgus dalībniekiem. Viņi uztaisīja tādu “networkingu”, kas ir “Zoom” platformā, bet tas saucas “Frankfurt Hof”. Tur ir tāds interesants veids, kā tas strādā. Tirgus laikā bija sesijas katru vakaru, un mēs kā “Fellowship” grupa bijām vieni no tiem, uz kuriem to iztestēja. Bet tā doma ir tāda, ka ir moderators, kas ir Ņujorkā bāzēts vācu žurnālists, cilvēki, kas ir pieteikušies, sanāk kopā “Zoom”. Tur katru vakaru ir dzīvā mūzika, visi ir aicināti ņemt līdzi savus dzērienus. Vienu vakaru bija bārmenis, kas rādīja, kā jājauc kokteiļi. Katru reizi ir kāds izdevējs vai nozares pārstāvis, ar kuru ir maza intervija. Respektīvi tam ir saturs un kaut kāda tēma. Un tad šīs stundu garās sesijas laikā notiek tāda samešana kopā. To dara Frankfurtes puse. Tad tevi samet mazākās istabiņās, tu iepriekš nezini, ar ko, un tad tiek dotas piecas minūtes laika. Līdzīgi kā bārā – kāds stāv, tu pieej klāt un sāc tādu nejaušu satikšanos. Tu nekad nezini, kas tev būs pretī, varbūt kāds izdevējs, ko tu jau pazīsti, varbūt pilnīgi jauni cilvēki. Un man liekas, ka tas ir ļoti foršs “networking” rīks, kas mēģina nodrošināt dzīvā kontakta esamību,” par savu pozitīvo pieredzi stāstīja izdevēja Nīgale.

Frankfurtes grāmatu tirgus laikā notika arī kāda nozīmīga tikšanās – Latvijas vēstniece Vācijā Inga Skujiņa tikās ar Frankfurtes meses direktoru.

Juta Pīrāga atklāja, ka šī tikšanās pēdējā brīdī tikusi pārcelta uz virtuālo vidi. Pēc tikšanās Inga Skujiņa sazinājās arī ar Jutu Pīrāgu, stāstot, ka bija ļoti priecīga un gandarīta par tikšanos, jo Frankfurtes grāmatu tirgus atcerējās un bija paturējuši prātā, ka Latvija vēlas kļūt par viesu valsti Frankfurtē. Sākotnēji bija plānots, ka Frankfutes grāmatu tirgus vadība dosies vizītē uz Latviju, taču tā kā tas šogad nav iespējams, tad tikšanās, visticamāk, norisināsies nākamgad. Līdz šai vizītei tiks gatavots grāmatu piedāvājums, kā arī vīzija, kā tiek redzēta Latvijas dalība Frankfurtes grāmatu tirgū viesu valsts statusā, kā arī informācija par darbu ar tulkotājiem un par grantu programmu – atbalstu ārvalstu izdevējiem tulkotās literatūras izdošanai.

Tulkotāju loks, kuri var tulkot latviešu grāmatas citās valodās, aug katru gadu, stāstīja Juta Pīrāga, turpinot, ka tas ir, pateicoties platformas “Latvian Literature” rīkotajām prozas darbnīcām.

“Iesākām mēs ar profesionāliem tulkotājiem, lai viņi satiktos savā starpā un viens otram nedaudz palīdzētu. Sākām ar angļu un vācu valodu. Un tajā mums tādi stingri tulkotāji ir 8 līdz 10 katrā valodā. Tagad mēs esam arī sākuši strādāt tieši ar studentiem, kuri ārvalstu universitātēs apgūst latviešu valodu. Skaidrs, ka šis ir ilgtermiņa ieguldījums, un varbūt tulkotāji nebūs gatavi uzreiz pēc darbnīcas ielekt literārajā tulkošanā, taču mēs uz to skatāmies kā uz tādu ilgtermiņa ieguldījumu nākotnē,” norādīja Juta Pīrāga.

Platforma “Latvian Literature” šobrīd turpina strādāt attālināti un gatavojas veidot pirmo pasākumu tiešsaistē, kas būs ikgadējā ģenerālā asambleja tulkotājiem, kas tulko no latviešu valodas uz jebkuru citu valodu, lai pastāstītu kā ir gājis Latvijai un citām valstīm un apmainītos pieredzēm. Pīrāga cer, ka nākamgad varēs atgriezties pie izdevēju vizītēm Rīgā, kas līdz šim ir bijušas visproduktīvākās.

Joprojām grūti saprast, kā Covid-19 pandēmija ietekmēs grāmatu eksportu. “Viens no rādītājiem, protams, būs šie pieteikumi, ko mēs saņemsim grāmatu programmā. Piemēram, šogad aktivitāšu ziņā bija tukšs gads, ja var tā teikt, tad pieteikumu ziņā mēs saņēmām rekordlielu to skaitu ar ļoti kvalitatīviem pieteikumiem,” stāstīja Juta Pīrāga.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt