"Sēņotāja rokasgrāmata"
Sēņošanas sezona šobrīd ir pašā augstākajā punktā, sociālos tīklus pārpludina sēņu grēdu attēli un arī mākslinieciskas bildes ar sūnās eleganti sēdošām beciņām un baravikām. Nezinu, vai sēņojot ir ērti ņemt līdzi ceļvedi, vai tomēr modernie sēņotāji sēnes identificē, izmantojot internetu, bet "Latvijas Mediju" izdotā "Sēņotāja rokasgrāmata", kuras tapšanā iesaistījies arī mikologu vidū pazīstamais sēņzinis Edgars Mūkins, ir pilna ar pietiekami kvalitatīviem ēdamo un neēdamo sēņu attēliem, kurus var izpētīt pirms došanās mežā. Var pārliecināties, vai patiešām labi pazīst zināmās sēnes, teiksim, saulsardzenes vai gailenes, bet rokasgrāmatā var uzzināt arī par sēnēm, kuras no skata nemaz nešķiet ēdamas – kā ozolu sānause vai dažādu veidu piepes.
Ir arī sēņu kalendārs, sagatavošanās darbu apraksti un ieteikumi – līdz pat nazīša izvēlei, kā arī informācija par sēņu uzturvērtību un receptes: kā vārīt, konservēt, kaltēt, saldēt utt.
"Sēņotāja rokasgrāmatā" ir arī sadaļa "Sēnes veselībai" – tā būs interesanta tiem, kuri cer uzlabot veselību ar sēņu ekstraktiem vai uzlējumiem; tad gan jāņem vērā, ka ar sēnēm efektu var panākt, lietojot ilgi un neatlaidīgi, nevis izdzerot vienu ēdamkaroti vai vienu krūzīti kādas sēņu dziras. Sēnes ir adaptogēns līdzeklis – veicina organisma pielāgošanās un aizsargspējas, var līdzsvarot, uzmundrināt un spēcināt.
"Svēto laiks"
Izdevniecība "Zvaigzne ABC" izdevusi latviešu rakstnieces Lindas Nemieras romānu "Svēto laiks". Nupat pieminētā "Sēņotāja rokasgrāmata" ir īsti šai sezonai – vasaras noslēgumam, rudens sākumam – piemērota, taču Lindas Nemieras jaunāko romānu var ierindot blakus grāmatai, kāda bija maniem bērniem, – "Baisi šausmu stāsti tumšiem un drēgniem vakariem". Grāmata ir psiholoģisks trilleris – lasot tirpas skrien pa kauliem, jo galvenā varone – nekustamo īpašumu māklere Žanna – cenšoties pārdot kādu ne visai pievilcīgu ēku kompleksu nomaļā vietā, sastopas ar pārdabiskām, biedējošām parādībām un tēliem, kuru esamību ar savu vēso, racionālo prātu nespēj izskaidrot un nespēj arī noregulēt radušos situāciju sev ierastajā veidā – sarunājot, veikli saorganizējot, tomēr no nodoma neatsakās, jo viņu vajā parādu piedzinēji – mājas jāpārdod, lai saņemtu prāvo komisiju. Taču ir kāds "bet" – mājas ir uzceltas uz baznīcas zemes, vietā, kas saistās ar baisiem notikumiem senā pagātnē; arī tajā ieved Lindas Nemieras romāns.
Romāna notikumi aprakstīti tā, ka lasot tos var teju sajust ar visām maņām. Vismaz man lasot bija gan karsti, gan auksti, jutu smaržas, smakas, piemēram, cigarešu smaku, jo Žanna smēķē; asiņu smaku, jo arī tās ir šajā romānā; jutu mitrumu, drēgnumu, vēju, un, protams, bailes, jo lasot vajā neziņa par to, kas tad īsti pavada Žannu viņas gaitās savādajā ciematiņā.
"Varžu princis"
Izdevniecībā "Latvijas Mediji" klajā nācis romāns – romānu konkursa laureāts "Varžu princis", kura autore ir Danuta Butrima, diplomēta bioloģijas un vides zinātņu speciāliste.
Kā vēsta uz vāka nodrukātais grāmatu blogeres Meldras Gailānes vērtējums, šis romāns ir spraigs, dinamisks stāsts par kādām kāzām, kurās nekas nav tā, kā izskatās pirmajā mirklī. Nekas arī īsti nenotiek kā plānots – jau no paša sākuma, ieradusies uz labākās draudzenes Izabellas kāzām ar spāni Mauricio, kurā Izabella iemīlējusies līdz ausīm, Karīna redz, ka nekas nerit pēc normāla kāzu plāna. Kāzas rīkotas ar vērienu, tāpēc grūti iedomāties, ka svinības iecerētas tā, lai Iza un Mauricio neapprecētos. Tāpēc, ja sākumā šķiet, ka būs romantika un rozā mākoņi, galu galā izceļas pamatīgs ļembasts ar mistērijas elementiem; vai beigas ir laimīgas – neatklāšu.
