"Saules dēls"
Par grāmatu Aspazijas poēma "Saules dēls" neparastākais ir tas, ka šī nu jau vairāk nekā pirms 110 gadiem sarakstītā poēma atsevišķā grāmatā klajā nāk pirmo reizi. Tās pirmpublicējums bija 1910. gadā laikrakstā "Dzimtenes Vēstnesis", bet pēc tam pagājušā gadsimta 20. un 30. gados tā atrodama vien kopkrājumos, bet pēc tam dažādos avotos ik pa laikam publicēti vien atsevišķi poēmas dzejoļi, nevis visa poēma pilnībā.
Kā tikko klajā nākušās grāmatas ievadā atzinis literatūrvēsturnieks Jānis Zālītis – kāpēc Aspazijas "Saules dēlam" bijis tāds liktenis, konkrētus iemeslus ir grūti saprast, bet viens ir skaidrs, ka šī poēma tik ilgi nomaļus palikusi nepelnīti.
Kā tas nācies, ka darbs dienas gaismu ierauga tieši tagad? Atbilde uz šo jautājumu robežojas gandrīz vai ar detektīvstāstu, un te pie vainas ir Aspazijas Dubultu mājas speciāliste Dace Kaukule.
Pilnā versijā viņas stāstu var noklausīties LR3 Klasika Ievas Zeidmanes veidotajā intervijā aizvadītā gada nogalē, bet īsā versija ir šāda: reiz kādā privātā bibliotēkā, meklējot Knuta Skujenieka dzejoli, Dace Kaukule nejauši uzdūrās dažādām trimdā izdotām Aspazijas grāmatām, un grāmatiņā "Ilgu zeme" ieraudzīja dzejoli "Ziemsvētki". Tas viņai šķita bezgala brīnišķīgs, un viņa izbrīnījās, kāpēc viņa šo dzejoli nezina. Viņa sāka par to interesēties vairāk, izvaicāja bijušos Aspazijas mājas darbiniekus, kuri arī par dzejoli neko nezināja.
Tad nāca atklājums, ka šis pie mums nezināmais dzejolis savukārt ļoti populārs ir bijis trimdas latviešu vidū, piemēram, tas bija viens no iemīļotākajiem dzejoļiem, ko bērni skaitīja pie eglītes.
Tad jau pēdu dzīšanā iesaistījās arī literatūrvēsturnieks Jānis Zālītis, un soli pa solim noskaidrojās, ka dzejolis ir atdalījies no poēmas "Saules dēls" un ir šīs poēmas epilogs.
Jānis Zālītis ir arī viens no tiem, kuram pateicoties šī poēma nu jau atsevišķā grāmatā pilnā versijā piedzīvo iznākšanu.
Noteikti jāpiemin arī fakts, ka dzejoli "Ziemsvētki" Raimonds Pauls uz aizvadītajiem Ziemassvētkiem iedzīvināja arī mūzikā, pirmatskaņojums bija LR3 Klasika ēterā. Var teikt, ka tas turpina Paula dziesmu ciklu ar Aspazijas vārdiem, jo mēs visi labi zinām gan "Circenīša Ziemassvētkus", gan "Pasaciņu", gan dziesmiņu "Aicinājums".
Par ko tad vēsta šī ilgstoši pie mums nezināmā poēma "Saules dēls"?
Aspazija tajā metaforiskā veidā izseko gadalaiku ritmiem, to mūžsenajai mainībai, gaismas un tumsas pretstatiem, bet pāri visam ir akcentēta mīlestība kā dzīvinošā atjaunotne.
Vēl viens svarīgs aspekts ir grāmatiņas vizuālais tēls. Poēma pirmo reizi tika nopublicēta 1910. gadā laikrakstā "Dzimtenes Vēstnesis", un to papildināja Jūlija Madernieka zīmēts dzejnieces portrets un vinjete. Arī tikko izdotās grāmatas noformējumā izmantoti Madernieka zīmējumi un burtveidols, to noslēdz mākslas zinātnieces Ingrīdas Burānes pēcvārds, kurā iezīmēta abu saikne un arī Jūlija Madernieka nozīmīgais devums mūsu kultūrā.
Aspazijas saistībā pieminams vēl viens pasākums, kas Aspazijas mājā Dubultos notiks šo ceturtdien, iekļaujas 4. Starptautiskajā mākslas biennālē "Marīna 2023" un atklās Aspazijas radīto jūras pasauli, kurā mīt dažādas mītiskas un maģiskas radības.
Izstāde saucas "Maģiskās jūras būtnes. Kur tās mīt?", un šīm būtnēm vaibstus piešķīrusi māksliniece Velta Emīlija Platupe.
Izstādē mitīs Aspazijas jūras raganas, bangu lauvas, vilki, tīģeri un nāras, un citi Aspazijas radītie tēli, kas ir tikpat mežonīgi un vētraini kā viņa pati.
Vēl Aspazijas saistībā interesanti pieminēt, ka arī Rīgā drīz, cerams, sagaidīsim jaunu, mūsdienīgu Aspazijai veltītu piemiņas vietu ar labiekārtotu laukumu, ko ir solījusi Rīgas dome, izsludinot konkursu par Aspazijas pieminekli Teātra laukumā.
"Bez variantiem"
Savukārt šo ceturtdien, 13. jūlijā, kultūras telpā "Atmoda" Stabu ielā notiks Jāņa Elsberga jaunā dzejoļu krājuma "Bez variantiem" atvēršanas svētki. Tas klajā nācis pēc ilgāka pārtraukuma, un tajā apkopotie dzejoļi tapuši pēdējo 14 gadu laikā.
"Bez variantiem" ataino Elsberga dzejas liriskā varoņa pārdzīvojumus un jūtas īpaši atkailināti, ar augstu atklātības un godīguma pakāpi. Lai arī dzejnieks bieži tveras pie ironijas, tā tomēr ir tikai bezjēdzīga slēpšanās, kad atklāts jau ir viss.
Šajā dzejā ir izmisums, alkas, skumjas, kritiens pilnīga tumsā un bezcerībā, tad atkal cerība uz neiespējamo un atgriešanās pie mīlestības.
Jānis Elsbergs par šo krājumu saka: "Es gribu šos dzejoļus publicēt, lai tiktu beidzot no tiem vaļā un varētu dzīvot tālāk." Dzejas krājuma "Bez variantiem" redaktors ir Guntars Godiņš, grāmatas dizainu veidojusi Anna Aizsilniece.
Krājuma atklāšanā piedalīsies dzejnieks Jānis Elsbergs un blūza mūziķi Roberts Jansons (ģitāra) un Krišjānis Kupcāns (sitaminstrumenti).
