Nobela prēmija literatūrā piešķirta norvēģu rakstniekam un dramaturgam Junam Ūlavam Fosem

Fose ir saņēmis vairākas prestižas balvas un apbalvojumus, tostarp Skandināvijas Nacionālā teātra balvu, 2010. gadā prestižo Ibsena balvu un citas.

Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija norādīja, ka prēmija Fosem tika piešķirta par "novatoriskām lugām un prozu, kas izsaka neizsakāmo". 

64 gadus vecais Fose ir sarakstījis aptuveni 40 lugas, kā arī romānus, īsus stāstus, bērnu grāmatas, dzeju un esejas.

Viņa darbi ir minimālistiski, ar vienkāršu valodu, izmantojot tās melodiju un klusumu. Slavenākie darbi ir kritiķu atzītais prozas darbs "Laivu māja", kā arī "Melanholija 1" un "Melanholija 2".

Šī gada sākumā Juna Foses lugu "Vārds" iestudēja Valmieras teātra pagaidu mājvietā, topošajā laikmetīgās mākslas telpā "Kurtuve".

Paziņojot Nobela prēmijas literatūrā laureātu, Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas pastāvīgais sekretārs Matss Malms teica, ka viņš telefoniski sazinājies ar Fosi, lai informētu viņu par balvas piešķiršanu. Rakstnieks esot braucis pa lauku ceļu un solījis uzmanīgi braukt mājās.

Juns Fose dzimis 1959. gadā Haugesundā, Norvēģijas rietumu piekrastē. Viņa darbi sarakstīti jaunnorvēģu valodā. Lai gan mūsdienās viņš ir viens no pasaulē visplašāk iestudētajiem dramaturgiem, arvien lielāku atzinību gūst arī viņa proza. 

Līdzīgi kā viņa lielais priekštecis jaunnorvēģu literatūrā Tarjeijs Vēsoss, Fose apvieno spēcīgas saites ar Norvēģiju – gan lingvistiskās, gan ģeogrāfiskās – un apvieno tās ar klasiskā modernisma mākslinieciskajiem paņēmieniem.

Pērn balvu saņēma franču rakstniece Annija Erno par viņas drosmi un nesaudzīgo asumu, ar kādu viņa atsedz saknes, atsvešināšanos un cilvēka atmiņas kolektīvos ierobežojumus, lēmumu pamatoja Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.

Nobela prēmiju literatūrā visbiežāk ir saņēmuši tieši franču autori, un Erno bija jau 16. laureāte no Francijas, kā arī 17. sieviete, kas saņēmusi Nobela prēmiju literatūrā.

Kopš balvu pasniegšanas sākuma literatūras laureātu vidū bijusi gan amerikāņu rakstniece un pirmā afroamerikāņu sieviete, kas saņēmusi Nobela prēmiju literatūrā,  Tonija Morisone, gan arī viens no slavenākajiem 20. gadsimta amerikāņu rakstniekiem Ernests Hemingvejs un franču filozofs Žans Pols Sartrs, kurš 1964. gadā balvu gan atteicās saņemt.

Nobela prēmija literaturā jau sen izpelnījusies kritiku par to, ka pārāk bieži to saņēmuši Eiropas un Ziemeļamerikas rakstnieki un tie lielākoties bijuši vīrieši.

Nobela prēmijas laureātu paziņošana turpināsies arī rīt, kad kļūs zināms Nobela Miera prēmijas ieguvējs. Balvas saņēmēji iegūst arī 11 miljonus Zviedrijas kronu (gandrīz 951 tūkstoti eiro). Naudu piešķir no 1896. gadā mirušā prēmijas dibinātāja, zviedru izgudrotāja Alfrēda Nobela fonda līdzekļiem.

Laureāti balvas saņems svinīgajā ceremonijā 10. decembrī, Nobela nāves gadadienā. Prestižā Miera prēmija, saskaņā ar Nobela vēlmi, tiek pasniegta Oslo, bet pārējo balvu pasniegšanas ceremonija notiek Stokholmā.

Šogad plašas diskusijas sabiedrībā izraisīja Nobela prēmijas fonda lēmums uz Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā notiekošo svinīgo banketu uzaicināt Krievijas, Baltkrievijas un Irānas pārstāvjus, kā arī Zviedrijā pret imigrāciju stingri noskaņotās partijas "Zviedrijas demokrāti" vadītāju. Fonda pārstāvji skaidroja, ka tā cenšas atjaunot dialogu ar tiem, kuru uzskati nesaskan ar prēmijas vērtībām. 

Nedaudz vēlāk Nobela fonds gan pavēstīja, ka atceļ savu lēmumu uzaicināt Krievijas un Baltkrievijas vēstniekus uz šī gada Nobela prēmijas pasniegšanas ceremoniju Stokholmā.