Vai zini?

Vai zini, ka svīre, nenolaižoties uz zemes, gaisā var pavadīt 10 mēnešus?

Vai zini?

Vai zini, kāpēc un kad celtas lepnās Zemgales un Eglaines dzelzceļa staciju ēkas?

Vai zini, ka ornamentu meistars Jūlijs Madernieks aizrautīgi nodevies arī skaņu mākslai?

Vai zini, ka ornamentu meistars Jūlijs Madernieks aizrautīgi nodevies arī skaņu mākslai?

Madernieku dzimtā jau no laika gala bijuši gan dziedātāji, gan muzikanti. Tādēļ nav brīnums, ka jau puikas gados Jūlijs Madernieks (1870–1955) pašmācībā apguvis vairāku mūzikas instrumentu spēli, tai skaitā vijoli.

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Kopā ar brāli Aleksandru un vēl dažiem radiniekiem viņš muzicējis zaļumballēs, kāzās un citos godos. Tomēr daudziem talantiem apveltītais zēns beigu beigās izvēlējies līniju un krāsu mākslas ceļu.

Kādu laiku viņš mācījies Rīgas Amatniecības skolā, bet 1894. gadā devies uz Pēterburgu, lai iestātos Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā (1892–1898), kur izglītojušies daudzi vēlāk pazīstami latviešu mākslinieki.

Arī šajā laikā Jūlija Madernieka interese par mūziku nav mazinājusies. Gluži otrādi –

Pēterburgā viņš iepazinies un satuvinājies ar Jāzepu Vītolu, Emīlu Dārziņu, Emili Melngaili un Alfrēdu Kalniņu, ar kuru kopā pat īrējis vienu istabu.

Tieši pēdējā iespaidā Madernieks nopietni pievērsies mūzikas teorijas apguvei un spēlējis vijoli Kalniņa pavadījumā.

Katru vasaru topošais mākslinieks uzturējies savā dzimtajā pusē un joprojām muzicējis arī vietējā kapelā.

Jūlijs Madernieks (labajā pusē) un Emilis Melngailis

Kopā ar Ādamu Alksni, Jani Rozentālu, Teodoru Zaļkalnu, Gustavu Šķilteru un citiem Madernieks aktīvi darbojies latviešu mākslinieku pulciņā "Rūķis", kur piedalījušies arī Pēterburgas konservatorijas studenti. Daudzi no pulciņa dalībniekiem dziedājuši Melngaiļa vadītajā korī.

Vai zini?

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt