Vai sakuras jau zied? Japānas ķiršu ziedu vērošana Rīgā

Ķiršu ziedu laiks ir īss – pāris nedēļas. Japānā pirmās sakuras uzzied ap 20. martu Kjusju salā valsts dienvidos, ziedēšanas vilnis pakāpeniski veļas uz arhipelāga ziemeļiem un noslēdzas Hokaido, kur ķiršu koki uzplaukst maija sākumā. Japānas Meteoroloģijas aģentūra ik gadu prognozē gaidāmo ziedēšanu (sakura-zensen). Savukārt ziedoņa laikā Japānas plašsaziņas līdzekļos un speciālās aplikācijās dati tiek atjaunināti ik pa stundai. Informācija ir svarīga kā pašiem japāņiem, tā lielajam skaitam tūristu, kas izvēlējušies Japānu apmeklēt tieši sakuru ziedu laikā. Starp iecienītākajiem ceļotāju galamērķiem ir Jošino kalns Naras prefektūrā, tāpat dekoratīvo sakuru tūkstoši Kioto un Tokijas ainavās.

Atnācis priecāties
Par ķiršziediem, aizmigu
Zem ziedošiem zariem.
(Busons)[1]

Hanami – ziedu vērošana – ir tradicionāla japāņu ieraša pavasarī, ķiršu ziedu laikā. Priecājoties par uzplaukušo ziedu skaistumu un apzinoties šīs dailes pārejošo dabu, hanami ļaudis steidz izbaudīt zem bagātīgi ziedošo sakuru zariem, dažkārt arī līdzās ziedošām plūmēm. Zem rozā un baltajiem ziediem noris saviesīga pavasara svinēšana: pastaigas, sarunas, smiekli, fotografēšanās, spēles, mūzikas atskaņošana, mielošanās ar līdzi paņemto – maltīti bento kārbā, uzkodām, dzērieniem. Ziedu skatīšana noris gluži masveidīgi, tai nododas gan ar ģimenēm, gan draugu pulkā vai ar darbabiedriem. Kad sakuras uzplaukušas, populārākajās ziedu vērošanas vietās pa dienu un vakaros ir grūti atrast brīvu laukumu piknika segas izklāšanai, tālab nereti kādam no kompānijas uztic aizņemt un sargāt vietu jau kopš paša rīta. Ballītes, kas iesniedzas naktī, dēvē par yozakura (nakts sakura), kokus izgaismo papīra laternas, lampiņu virtenes vai citi ārtelpu gaismekļi, no nakts tumsā izceļot ziedoņa ainas.

Sakuras Rīgā, 2019. gads

Pavasara ziedu svinēšanas sākotne rodama Naras periodā (710–794), taču hanami tradīcijas uzplaukums saistāms ar nākamo – Heianas posmu (794–1185). Imperatora galms vēroja un apcerēja trauslo ķiršu ziedu skaistumu un zudību: lietu skumjā daba bija nozīmīga kategorija Heianas galminieku dzejā. Melanholiskās noskaņas līdzsvaroja sakē baudīšana un ēdiens. Edo periodā (1600–1868) kopīga sakuru ziedu apbrīnošana nostiprinājās kā visus sabiedrības slāņus aptverošs pavasara rituāls. Gadalaiku maiņa, godbijīga lūkošanās nepastāvīgajos ziedos – sakurās, plūmēs, acālijās, īrisos, lotosos, peonijās, krizantēmās – būtiski iezīmējusi japāņu mākslas, dzejas un ikdienas dzīves estētiku. Arhitekts Jošiharu Cukamato uzsvēris, ka japāņiem brīvības ideja saistās ar dabu. Brīvības imanence ir arī ķiršu ziedēšanā, un brīvi, no augšas neviena neorganizēti, mūsdienu japāņi sakuru pavēnī svin pavasara atnākšanu.[2]

Ķiršu kociņi, par kuru skaistumu jūsmo pasaule, mūsu dienās pieder Japānas valsts diplomātijas instrumentiem.

Tomēr katrs sakuru dāvinājums un stādījums ir individuālu kontaktu un divpusējo attiecību rezultāts, nav vienotas, valsts finansētas dāvinājumu programmas. Senākos un vērienīgākos dāvinājumus saņēmušas Amerikas Savienotās Valstis: jau 110 gadus ik pavasari Centrālparkā Ņujorkā un Vašingtonā pie Potomakas upes zied vairāki tūkstoši koku, apliecinot Japānas draudzību. Kopš 1934. gada Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsētā tiek organizēti Nacionālie Ķiršu ziedu svētki (National Cherry Blossom Festival). Šie vērienīgie svētki jeb festivāls, ko svin vairākas nedēļas, vēsturiskajiem apstādījumiem esot pilnā plaukumā, ietver parādi, koncertus, izstādes u. tml., līdzās izklaidei tie sniedz iespēju iepazīstināt amerikāņus ne vien ar hanami, bet arī ar citām japāņu kultūras izpausmēm.

Sakuras Rīgā, 2019. gads

Rīgas sakuras stādītas pirms 10 gadiem.  2012. gada 3. aprīļa pēcpusdienā Uzvaras parkā starp Slokas un Bāriņu ielu kā apliecinājums Japānas un Latvijas draudzīgajām attiecībām tika iestādīti 114 kociņi.[3] Rīgā pārstāvētas trīs šķirņu sakuras: Japānai raksturīgākā šķirne "Somei Yoshino" (47 kociņi), kā arī Eiropā plaši izplatītās "Kanzan" (30) un "Accolade" (37). Svinīgajā stādīšanas ceremonijā piedalījās toreizējais Japānas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Takaši Osanai un Rīgas domes pārstāvji. Šis dāvinājums, ko Rīga saņēma no Japānas, faktiski bija vēstnieka Takaši Osanai privāta iniciatīva un arī apmaksāta no viņa personīgajiem līdzekļiem, taču publiski to īpaši neuzsvēra. Viņa vadībā tika analizēti Latvijai līdzīga klimata apgabali Japānā, Vācijā, Zviedrijā un ASV, lai izvēlētos Rīgas apstākļiem piemērotākās un izturīgākās sakuru šķirnes. Rīgas sakuru parkā ir gan agrāk, gan vēlāk ziedošas šķirnes – lai rīdzinieku prieks par sakurām būtu iespējami ilgs.[4]

Sakuras Rīgā parasti zied aprīļa otrajā pusē un maijā, taču uzziedēšanas brīdis atšķiras gadu no gada. Par to, ka ziedēšana sākusies un pieņemas spēkā, ik gadu informē plašsaziņas līdzekļi. Ziņu portālos parādās publikācijas ar virsrakstiem: "Uzvaras parkā uzziedējušas krāšņās sakuras"; "Pārdaugavā krāšņi zied sakuras"; "Uzvaras parkā rāmi plaukst sakuras"; "Rīdzinieki steidz tvert sakuru daili"; utt. Vēsti parasti ilustrē fotoreportāža no Uzvaras parka. Lai mediju lietotāji justos tuvāk aktuālajam notikumam, organizētas pat atsevišķas televīzijas tiešraides vakara ziņu izlaidumos. Arī Rīgas pašvaldība mudina pavadīt laiku līdzās ziedošajiem ķiršiem, Piemēram, šogad 27. aprīļa aicinājums tviterī bija: "Steidz baudīt pavasari Rīgā! Jau 10. gadu Uzvaras parku rotā krāšņie sakuras ziedi. Varam pačukstēt, ka šobrīd sakuras ir pašā plaukuma sākumā!" Caurviju raksturotājvārds publiskajos paziņojumos ir krāšņi

Sakuras Rīgā, 2021. gads

"Sakuras vai ta jau zied?" – "Vai Pārdaugavā patiešām jau zied sakuras?" – "Ļoti svarīga informācija! Uzvaras parkā zied Japānas ķirši. Var taisīt smukbildes." – "Trīs ļoti būtiskas ziņas šorīt: pie Operas zied magnolijas, šorīt zivis ķeras vislabāk no AB dambja, Uzvaras parkā uzziedējušas sakuras." Aktuālais jautājums "Vai sakuras jau zied?", tāpat aculiecinieku apstiprinājumi un pirmo ziedu fotogrāfijas ik pavasari parādās arī feisbuka grupās un individuālajos sociālo tīklu vēstījumos. Interneta kopiena informē par to, kas jauns dabā un Rīgas parkos. Iegrimuši aizņemtībā, gadalaiku maiņas bieži vien ieraugām ar ekrānu pastarpinājumu. To ievēroju pati kādā muļķīgi nevaļīgā pavasarī: tieši internetā togad uzziedēja sniegpulkstenīši, ceriņi un maijpuķītes, jasmīni un rododendri.

Sakuru paralēlā digitālā dzīve ir neizbēgama.

Jau 1977. gadā, pirms bija tapis internets un digitālās fotoierīces, amerikāņu kritiķe Sūzena Sontāga apcerējusi laikabiedru nepārvaramo tieksmi pēc bildēšanas, īpaši ceļojumos ārpus ierastās vides: "Doties ceļā bez kameras šķiet visādā ziņā nedabiski. Fotoattēli uzstājas kā neapstrīdams pierādījums, ka ceļojums tiešām noticis, ka iecere īstenota, ka bijis prieks."[5] Pumpuri tuvplānā, ziedi pilnā plaukumā, sakuru atspulgi ūdenī, Japānas ķirši Latvijas saulrietā, elēģiska ziedlapiņu biršana… Šie ir daži no iecienītiem fotogrāfiju motīviem. Ķiršu dārza apmeklējuma vizuālās hronikas iegulst sociālajos tīklos kā rāmas fotogrāfijas, līdzīgas daudzām citām. Šādas, Barta vārdiem, studium bildes iemieso paviršu interesi, nekonsekventu gaumi, skatītājā raisot vien vidēju aktu, gandrīz vai iedresētu.[6] Pa daļai fotogrāfiju vienveidībā vainojamas sīkpilsoniskās sociālo tīklu telpas un to ierobežojošie estētiskie standarti. Ir kritiķi, kas, piemēram, "Instagram" vidi – vismaz tās pirmajos gados – novērtējuši kā principā nespējīgu uz moderno, pārsteidzošo: "Tā nav ne īpaši kontemplatīva, ne arī aktīva. Tās vizuālā pasaule ir tuvāka 17. gadsimta Holandei nekā jebkam, kas nācis pēc tam."[7] Šīs apceres autore Rīgas sakuru kadros saskata tuvību 19. gadsimta Eiropas gleznotāju interesei par Tālajiem Austrumiem un tieši Japānu (Japonisme).

Sakuras Rīgā, 2019. gads

Telefonu un fotoaparātu kameras, saprotams, nav vērstas uz iekopto parku un kokiem vien. Daba nepastāv tikai pati par sevi, bet, ja cilvēks to vēlas, ir viņa fons – līdzīgs citiem sezonālo tendenču botāniskajiem foniem publiskajās fotogrāfijās (salīdzinājumam: dzeltenie rapšu un saulespuķu lauki, violeto lavandu vagas, Sibīrijas zilsniedzītes jeb zilās puķītes Lielajos kapos, Babītes rododendri u. tml.). Portreti un pašportreti, kā arī figurālās kompozīcijas ar sakurām fonā iemieso pavasara bezbēdību, dažkārt liegu sapņainību, dabas skaistuma cildinājumu, mīlestību, ģimeniskumu un citas tēmas. To, kā cilvēks izjūt un konceptualizē mirkli sakuru ziedu tuvumā, lielā mērā iespaido viņa iecerētais nākamais solis, ja tāds ir padomā. Sociālajos tīklos šis mirklis tiks reprezentēts noteiktā veidā, tas būs reizē intīms un dalīts ar plašu kopienu.[8]  

Fotografēšana ir nozīmīga Rīgas hanami daļa.

Eksotisko krāšņumkoku ieskauti, rīdzinieki dažkārt nododas maltītei brīvā dabā. Daudzi lauka pētījumā intervētie pilsētnieki atzina, ka ziedošo sakuru apmeklējums viņiem kļuvis par ikgadēju tradīciju. Tāpat sastapti respondenti, kuri par sakuru vērotājiem nav kļuvuši un nav ieinteresēti šai mainstream izklaidē. Noraidošajai attieksmei par pamatu minēta arī neveiksmīgā topogrāfija: skatot sakuras, acīs aizvien duras bēdīgi slavenais piemineklis, turklāt tieši ķiršu ziedēšanas laikā pieminekļa apkaimi iezīmē politiski ideoloģiskas kaislības, konflikti. Cerams, 2022. gadā pēdējoreiz tā.  

Sakuras Rīgā, 2022. gads

Rīgas kultūrvides izpēte noris projektā Nr. lzp-2020/1-0096 "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas, vietas mantojums", ko ar Latvijas Zinātnes padomes atbalstu īsteno LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. Projekta mērķis ir dokumentēt un interpretēt iedzīvotāju stāstījumus par pilsētu – aptverot gan mūsdienu kultūras prakses, gan vēstures norises Pārdaugavā. Izmantojot diferencētu metodoloģisko pieeju, folkloristi sniedz ieguldījumu Rīgas urbānā mantojuma pētniecībā. Autore pateicas Japānas vēstniecībai Latvijā par atbalstu publikācijas sagatavošanā.

[1] No japāņu valodas atdzejojusi Guna Eglīte. Louensteins T. Haiku atklāsme: Dzejoļi un apceres par dabu un skaistumu. Rīga: Zvaigzne: 2006. 115. lpp.
[2] Rītups A. Brīva ziedēšana publiskajā telpā. Rīgas Laiks. 2017. Nr. 9. 17. lpp.  
[3] Vēlākos gados parks papildināts ar citām SIA "Rīgas meži" stādītām sakurām.
[4] Sakuras nav tikai Uzvaras parkā. Deviņas sakuras aug Kobes dārzā Pārdaugavā (Kobe – Rīgas sadraudzības pilsēta). Savukārt Ternejas parkā Rūjienā ir otrs lielākais sakuru dārzs Latvijā: 50 ķiršu kociņi savulaik saņemti dāvinājumā no sadraudzības pilsētas Higašikavas.
[5] Sontāga S. Par fotogrāfiju. Rīga: Laikmetīgās mākslas centrs, 2008. 19. lpp.
[6] Barts R. Camera lucida. Piezīme par fotogrāfiju. Rīga: Laikmetīgās mākslas centrs, 2006. 36.–38. lpp.
[7] Mikanovskis Dž. Camera lucida telefonā: Instagram mākslas vēstures perspektīvā. Rīgas Laiks. 2016. Nr. 11. 45. lpp.
[8] Newmahr S. Sharing and Waiting on Facebook. Waskul D. D. & Vannini P. (eds.) Popular Culture as Everyday Life. New York; London: Routledge, 2016. Pp. 62–64.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt