Valsts policijā skaidro, ka šādus objektus iedala trīs kategorijās: pirmkārt, valsts simboli (piemēram, Brīvības piemineklis), otrkārt, piemiņas vietas, kas uzstādītas, atceroties izsūtītos, vai, piemēram, kapi, treškārt, infrastruktūras objekti, kas iekļaujas kopējā pilsētvides ainavā.
Rīgas Pašvaldības policijas galvenais sabiedrisko attiecību speciālists Toms Sadovskis skaidro, ka, runājot par valsts simboliem un piemiņas vietām, jāatceras, ka
katram var būt atšķirīga izpratne par patriotismu vai kāda pieminēšanu.
Viņš aicina neaizrauties ar maltīšu ieturēšanu, piemēram, Brīvības pieminekļa laukumā, jo citus tas var aizskart. Pats galvenais, kas ir jāievēro, pilsētvidē izstādītos objektus nedrīkst bojāt, bet
var būt gadījumi, kad, objektus izmantojot saudzīgi, “tiek svinēta skulptūras esamība”.
Kā piemēru Sadovskis min Bastejkalnā esošo kumeļa skulptūru, uz kuras pavisam noteikti bērnus sēdināt drīkst.
Ja mēs radām bojājumus, nolaužam kādu no detaļām, tā būs necienīga rīcība, un par mantas tīšu bojāšanu ir paredzēta kriminālatbildība.
“Rīgas pieminekļu aģentūras” direktors Gunārs Nāgels teic: “Jāatšķir šīs divas lietas – ir tādas, pret kurām ir jāizrāda cieņa, kuras nebūtu spēlēšanās vai rāpšanās objekti, un tādi, kur principā pats mākslinieks vainīgs, ka viņš uzstādījis vides objektu, tad jau var sagaidīt, ka kaut kas tur notiks.” Viņš arī norādīja, ka pašvaldībai jārūpējas par savā pārraudzībā esošajiem vides objektiem.