Tiešsaistē diskutēs – būt vai nebūt cenzūrai Latvijas mākslā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 8 mēnešiem.

Turpinot Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā uzsākto sarunu, svētdien, 19. februārī, plkst. 12.00 Kultūras ministrija sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru organizē tiešsaistes diskusiju "Domas brīvībai (ne) būt? Robežas un iespējas 21. gadsimta kultūrtelpā", aicinot tajā piedalīties dažādu nozaru ekspertus un sabiedrības grupu pārstāvjus, lai sarunās meklētu atbildes uz jūtīgo jautājumu par radošās domas brīvības iespējām un robežām 21. gadsimta Latvijas kultūrtelpā un veicinātu izpratni par laikmetīgās mākslas daudzveidīgo izpausmes formu un demokrātisko vērtību līdzāspastāvēšanu, informēja Kultūras ministrijas pārstāvji.

Diskusijas par to, vai Latvijā pastāv mākslas cenzūra, ar noteiktu laika nogriezni sabiedriskajā telpā uzjundī jau vairāku gadu garumā. Poļu mākslinieka Artūra Žmijevska izstādes "Neredzamās zonas" reklāmas plakāts Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā (2017), LMA asociētā profesora Kristiana Brektes murālis "Veltījums Džemmai Skulmei" Rīgā, Akas ielā (2021), Sandera Raudsepa (Igaunija) mākslas darbi izstādē "Nāvīga vēlme nonākt pēcnāvē" Rotko centrā (2022) raisīja gan sabiedrības sašutumu un polemiku par mākslinieciskās brīvības izteiksmes formātiem, gan kļuva par instrumentu politiski motivētu procesu virzīšanai," uzsver diskusijas rīkotāji.

Māris Čačka par diskusiju Rotko mākslas centrā
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

“Šī diskusija aktualizēs jautājumu par domas brīvības esamību vai neesamību. Vai domas brīvībai ir vieta? Es nezinu, vai šī diskusija uzreiz skaidri atbildēs un noformulēs kādu domugraudu, kas nogulsnēsies sabiedriskajā apziņā un pastāvēs, vai arī tomēr šai diskusijai būs jāturpinās vēl un vēl, ejot uz demokrātisku sabiedrību, kurā ir viedokļu dažādība, kurā valoda, tai skaitā māksla, ir brīva forma kā izteikties un paust savu viedokli,” norāda stāsta Daugavpils marka Rotko centra direktors Māris Čačka.

Diskusiju moderēs kultūras žurnāliste Henrieta Verhoustinska; tajā piedalīsies: Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš, Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš, Daugavpils domes Izglītības un kultūras jautājumu komitejas priekšsēdētājs Aleksejs Vasiļjevs, Daugavpils Jēzus sirds draudzes vikārs Dmitrijs Artjomovs, iedzīvotāju vēstules autoru pārstāve Bernadeta Golovaņa, izstādes "Nāvīga vēlme nonākt pēcnāvē" kurators Aivars Baranovskis, medija "Chayka" vadītāja Inna Plavoka, fotogrāfs, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes docents Alnis Stakle, LU Sociālo zinātņu fakultātes asoc. prof., Kultūras un sociālās antropoloģijas studiju programmas vadītāja Aivita Putniņa, tiesību zinātniece, LU profesore Sanita Osipova, LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāts Česlavs Batņa, Latvijas Muzeju biedrības valdes pārstāve, Latvijas Kultūras akadēmijas docētāja Elīna Vikmane un Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece Stella Pelše.

Saruna notiks izstādes "Nāvīga vēlme nonākt pēcnāvē" pēdējā dienā – 2023. gada 19. februārī – laikā no 12.00 līdz 13.30 Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā.

Tā iecerēta kā apaļā galda diskusija, kuru klausās mediji, kā arī notiek tās tiešraide Rotko centra "Facebook" kontā

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti