Kultūras ziņas

Filmē pirmo latviešu vesternu «Kur vedīs ceļš»

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kā iekļūt UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā?

«Supernovai» līdzvērtīga cīņa jeb kā iekļūt UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā

Lielāka Rundāles pils vēsturiskā apbūves kompleksa starptautiskā atpazīstamība ar mērķi iekļūt prestižākajā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā – šādas nākotnes ambīcijas izskanēja jau pirmajās Rundāles pils jaunās vadītājas Lauras Lūses darba dienās. Līdz šim sarakstā no Latvijas iekļautas divas vietas – Rīgas vēsturiskais centrs un Strūves ģeodēziskais loks. Savukārt ceļu līdz pasaules prestižākajam mantojuma sarakstam varētu salīdzināt ar cīņu par ceļazīmi uz Eirovīzijas dziesmu konkursu, kurā pretendentus vispirms vērtē nacionālā mērogā, šajā gadījumā – UNESCO Latvijas Nacionālā komisija.

“Katrai vietai, piemineklim, ēku kompleksam, kas vēlas startēt uz UNESCO Pasaules mantojuma sarakstu, vispirms ir jāizdomā, kas ir tas unikālais stāsts, ar ko šī vieta ir īpaša un ar ko tā izceļas visas pasaules kontekstā,” norāda UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja Ieva Švarca.

“Pasaules mantojuma sarakstā ir pietiekami daudz tā laika karalisko rezidenču, piemēru franču dārziem, ja runājam par Rundāles pils apkārt esošo ainavu, tāpēc būtu jāsaprot, kas ir enkura punkts, kurā Rundāle ir pozicionējusi sevi kā unikālu. Jārēķinās, ka, piemēram, Versaļas pils ar saviem dārzu un ainavu paraugiem un pils plānojumu struktūru jau atrodas Pasaules mantojuma sarakstā, tāpēc – ja mēs redzēsim, ka šis stāstījums ir tieši tāds pats un tur nav šī ideja par, piemēram, (ko esmu dzirdējusi, ka ir izskanējusi) par Rastrelli pilīm visapkārt Eiropai un arī Krievijā, ka tas varētu būt cits naratīvs,” turpina Švarca.

Nacionālā mēroga uzsaukums izskan ik pēc pieciem gadiem, tuvākais gaidāms nākamā gada sākumā, taču individuāli pieteikumus izskata arī biežāk.

“Tas pieteikums, ko Rundāles pils mums iesniedz, ja tas ienāk 30. jūnijā, līdz tā gada beigām mēs nodrošinām šo izvērtēšanas procesu un būtībā tas ir 2021. gada janvāris vai februāris, kad mēs pieņemam oficiālu lēmumu, vai tas ir nacionālajā sarakstā. Un tad pils vadībai ir laiks izstrādāt nominācijas failu, ko iesniegt starptautiskajam vērtējumam. Un tad ir jautājums, cik ātrā laikā viņi paši to var izdarīt, tas var aizņemt vienu divus gadus, bet Pasaules mantojuma sarakstam nominācijas var iesniegt katru gadu,” skaidro Švarca.

Vērtēšana pasaules līmenī laika ziņā mērāma apmēram pusotra gada izteiksmē. Iepriekšējā uzsaukumā pirms pieciem gadiem Nacionālajam sarakstam tika pieteikts Raunas Staburags un Raunas pilsdrupas, taču tie nekvalificējās tālākai sacensībai un ceļš uz elites sarakstu beidzās vēl tikai valstiskā līmenī. Šobrīd nacionālo atlasi ir izturējušas trīs mantojuma vietas – Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā, Daugavas loki un Grobiņas arheoloģiskais ansamblis.

“Un šajā stāstā vistuvāk finālam atrodas Grobiņa, kas tuvākajā laikā šo nominācijas failu arī iesniegs, un tad, ja bez kādas aizķeršanās, tad droši vien nākamgad jau varam gaidīt atbildi, bet viss atkarīgs no tā, vai Grobiņa iesniegs nomināciju šogad,” uzsver Švarca.

Atrašanās šajā elites sarakstā mantojuma vietai piešķir pavisam citu kvalitātes zīmi. Un, kā Latvijas Televīzijas Kultūras ziņām teic Ieva Švarca, esot valstis, kur šis fakts tūrisma rādītājiem ļāvis vismaz dubultoties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti