„Nekur citur es nevaru iedziļināties cilvēkos un viņus nesaprotu kā suitus. Mēs nevaram atstāt savu novadiņu bez dziedātājām. Kas dziedās, ja ne suitu sievas?” - ilggadējā suitu sievu ansambļa vadītāja Ilga Leimane nevar iedomāties piederību kādai citai vietai un tradīcijai, kā tikai suitiem. Visos laikos par vienu no suitu būtiskākajām iezīmēm uzskata dziesmu, bez kuras neizpaliek arī Jāņos.
Latvijas suitu kultūrtelpa jau četrus gadus ir iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana. Paši suiti šobrīd lepojas ar to, ka tradīcija neizmirst.
„Mēs darām milzīgi lielu darbu, mēs esam Latvijas daļiņa – Latvijas lepnums. Nāciet pārējie, nāciet līdz, ejiet mums garām, mēs priecāsimies. Mēs esam celmlauži, bet, ja to pareizo ceļu iet mūsu mīļai zemītei par godu, tas ir to vērts,” saka Leimane.
Četru gadu periods iezīmē arī laiku, kad Latvijai jāiesniedz atskaite jeb ziņojums UNESCO par tradīcijas saglabāšanas gaitu. Paši suiti skaidro, lai arī, pateicoties sarakstam, tradīcija vairāk redzama sabiedrībā, taču izcīnīt valsts finansējumu kādiem projektiem sanācis maz. Tādēļ biedrības ''Suiti'' valdes priekšsēdētāja Dace Martinova sacīja, ka suiti šajos četros gados ir pašsaglabājušies:
„Mēs organizējam seminārus, tradīciju skoliņas bērniem, izglītības iestādēs novadu mācību, suitu tradīcijas tiek integrētas septiņos mācību priekšmetos. Pamazām aug plašumā, aktīva darbība notiek jau bērnudārzu līmenī. Vienīgi cerējām uz finansiālu atbalstu, no valsts mums ir pilnīgi nulle [naudas],” secina Martinova. Viņa arī uzskata, ka tradīciju būtu vieglāk glabāt, ja kopiena nebūtu sašķelta trijās teritorijās - Alsungas novadā, Gudenieku un Jūrkalnes pagastos.
UNESCO Latvijas nacionālās komisijas ģenerālsekretāra vietas izpildītāja Baiba Moļņika stāsta, ka suiti ir tikpat būtiska kultūras daļa kā Dziesmu svētki un pēc pēdējas diskusijas par tradīcijas glabāšanu secina, ka četros gados suitu kultūrtelpa ir stiprināta. Turklāt diskusijās iesaistīts arvien plašāks pārstāvju un institūciju loks.
„Svarīgi saprast, ka suitiskais nav pāris cilvēku privātīpašums. Te mēs runājam par kopienu. Suitiem ir izdevies pierādīt, ka šis mantojums var kalpot kā attīstošs motīvs pašvaldībai – gan prasmes, sklandu rauši, tūrisms, novadu mācība, tas ir virzītājspēks,” saka Moļņika.
Suitu kultūra uzskatāma arī par labās prakses piemēru visai valstij kopumā mantojuma novērtēšanā un saglabāšanā. Turklāt paši suiti uzsver - ''tie paši latvieši jau vien esam''.
